Sākumskolu 3. klases audzēkņi, kuri apgūst kristīgo mācību, gatavojas konkursam “Lieldienas — dzīvības svētki”, kas
28. aprīlī notiks Jaunjelgavas vidusskolā. Tajā piedalīsies arī Aizkraukles pilsētas sākumskolas skolēni.
Apvienība trīsreiz gadā
“Šāds konkurss notiks trešo reizi,” stāsta Aizkraukles pilsētas sākumskolas kristīgās mācības skolotāja Iveta Kalniņa. Šo priekšmetu viņa māca jau septīto gadu.
“Sākums bija grūts, jo nebija mācību materiālu, tomēr darbu atviegloja tas, ka pati apmeklēju katoļu baznīcu, esmu tajā kristīta, un arī meita ir kristīta,” viņa stāsta.
Kā nolēmusi kļūt par kristīgās mācības skolotāju? “Zinot, ka apmeklēju baznīcu, kolēģe kristīgās mācības skolotāja Skaidrīte Sētiņa reiz palūdza aizvietot viņu stundās, un tagad sākumskolā šo priekšmetu mācām abas. Ir daudz vieglāk mācīt, ja esi kristīts un apmeklē baznīcu, ja ir izpratne par kristīgajām vērtībām un vari stāstīt piemērus arī no savas dzīves. Tagad varam izmantot arī dažādus bērniem domātus mācību materiālus un ar baznīcu saistītas datorspēles,” atklāj skolotāja. Viņa priecājas, ka aktīva ir metodiskā apvienība, kuru vada Lolita Ērgle no Skrīveru vidusskolas. Skolotāji apvienības pasākumos pulcējas trīsreiz gadā, šoreiz — konkursa laikā.
Skolā viesojas arī mācītāji un draudžu pārstāvji, piemēram, bērniem ļoti patikuši Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskās baznīcas bērnu un viņu svētdienas skolas skolotājas Mārītes Kažmēres sagatavotie uzvedumi.
Diskutē, ko mācīt
To, ko bērnam mācīties — ētiku vai kristīgo mācību, izlemj viņa vecāki, septembrī uzrakstot iesniegumu. Bieži vien vecāki domā, ka ētika jāmācās, jo to māca arī vecākajās klasēs, tātad noderēs, bet pēc gada viņi dažkārt pārdomā un tomēr izvēlas kristīgo mācību. Gadās, ka māte vēlas, lai bērns apgūst kristīgās vērtības, bet tēvs — ētiku, un pārsvaru gūst viens no vecākiem. Daļa bērnu apmeklē svētdienas skolu, un vecāki domā: tad jau labāk lai mācās ētiku, bet citi vecāki tieši otrādi — grib, lai papildus svētdienas skolai baznīcā viņi kristīgās vērtības apgūst arī skolā.
Ir labestīgi un prot piedot
“Bērniem, kuriem ir ticīgi vecāki, ir lielāka interese par to, ko stāstu klasē, viņi pasauli uztver savādāk, nepievēršoties galvenokārt materiālajām vērtībām, un tā nepārdzīvo, ja viņiem kaut kā nav, viņos nav agresijas un dusmu, bet ir ļoti liela labestība, prasme piedot,” saka Iveta Kalniņa. “Bērns, kura vecāki netic Dievam, bieži vien domā, ka dzīvē svarīgākais ir labs bizness un nauda, bet ticīgu vecāku bērniem ir svarīgi, lai būtu laba ģimene. Ētika ir kā audzināšanas stunda, tāpat kristīgā mācība, runājam par vienām un tām pašām vērtībām, tomēr kristīgajā mācībā — daudz dziļāk, plašāk, mācot paļauties uz Dievu, ticēt un lūgt. Ir vieglāk dzīvot, ja ir, uz ko paļauties. Piemēram, dažiem bērniem ir mirusi māte, citam — suns, un asaras birst visiem. Bet kļūst vieglāk un mierīgāk, ja viņi zina — debesīs viņiem visiem ir labāk. Dažs bērns, kurš mācās ētiku, pats grib pārnākt uz kristīgo grupu, jo viņa vienaudži pastāstījuši interesantas lietas.”
Vai Dievs
ir citplanētietis?
Ja bērni mācās ētiku, dažkārt vecāki lūdz skolotāju bērniem tomēr pastāstīt arī par svarīgākajiem baznīcas svētkiem, tajā skaitā Lieldienām, lai viņiem būtu izpratne.
“Bieži vien vecāki maldīgi domā, ka bērnus pievēršam kādai konkrētai konfesijai. Tā nav — mēs radām vispārīgu priekšstatu, iemācām Tēvreizi, desmit baušļu, stāstām par grēku, lūgšanām, atkarībām. Stunda parasti sākas ar Tēvreizi un lūgšanām — ja kāds negrib lūgt skaļi, dara to klusām. Dažs lūdz, lai izveseļotos viņa māte vai tēvs, suns, kaķis, cits ļoti vēlas, lai no Īrijas atbrauktu tēvs un lai beigtos krīze. Ir bērni, kuri Dievam netic, uzskata, ka Dievs ir citplanētietis, tomēr lūdz, lai Dievs palīdz, piemēram, ģimenei tālā ceļojumā, lai visi mājās atgrieztos sveiki un veseli,” stāsta Iveta Kalniņa.
