Tā kā šogad būtiski samazināta valsts dotācija pasažieru pārvadājumiem, Satiksmes ministrija izstrādā plānu, kā nodrošināt sabiedriskā transporta kustību. Aizvakar notika arī preses konference ar jaunās sistēmas koncepcijas prezentāciju. Uz papīra un vārdos viss šķiet skaisti, bet reālajā dzīvē tā vis nav.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis un Autotransporta direkcijas vadītājs Normunds Narvaišs kā galveno uzlabojumu izvirza saskaņotu vilcienu un autobusu maršrutu grafiku izveidi, kas ir ļoti būtiski reģionos, kā arī jāveicina tas, lai autobusi kursētu piepildīti. Izklausās skaisti, bet to var panākt, ja sabiedriskais transports spēj piedāvāt cilvēkam cenas un ērtību ziņā izdevīgu pakalpojumu. Lielāko pasažieru pārvadātāju uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka autobusu reisu saskaņošana ar vilcieniem esot ļoti grūta, pat neiespējama. Lielpilsētās varbūt, bet kāda ir problēma to padarīt elastīgāku tepat Aizkrauklē, kur sabiedriskajam transportam, piemēram, no Aizkraukles autobusu stacijas līdz dzelzceļa stacijai un atpakaļ nav garš maršruts? Tomēr cilvēku ērtībām tas tik un tā nekalpo. Ja ar autobusu vai vilcienu esi atbraucis līdz Aizkraukles dzelzceļa stacijai no Kokneses puses, autobuss lielākoties tikko ir aizbraucis. Vai tiešām šo grafiku ir tik grūti mainīt un autobusa vadītājam nav iespēju pagaidīt dažas minūtes, labi zinot, ka brauktgribētāji būs? Man joprojām nav saprotams, kāpēc jau gadiem ilgi nav neviena autobusu maršruta no Pļaviņām līdz Aizkrauklei ap pulksten 8 rītā, jo šajā laikā daudzi cilvēki dodas uz darbu reģiona centrā, pie ārsta vai citā nolūkā. Cilvēki ir spiesti meklēt citas iespējas, kā nokļūt vajadzīgajā vietā, jo piedāvājums ir neizdevīgs. Tajā pašā laikā cauri pilsētai aiztraucas pustukšs autobuss, kuram Pļaviņās pieturas nav.
Pieaugot degvielas cenām, cilvēki arvien vairāk domā izmantot sabiedrisko transportu. Labā ziņa ir tā, ka tuvākajā laikā vismaz biļešu cenas nepalielinās, bet arī līdzšinējās pagaidām nevar konkurēt ar citiem pārvietošanās līdzekļiem. Vienam cilvēkam sabiedriskais transports, iespējams, ir izdevīgs, bet ģimenei gan nē. Absurdi, bet šobrīd pat lidmašīnas biļetes, piemēram, līdz Somijai ir lētākas nekā vidusmēra ģimenei ceļa izdevumi ar autobusu vai vilcienu no simts kilometru attālas vietas līdz Rīgai. Ja valsts dotāciju sabiedriskajam autotransportam samazinās vai “nogriezīs” pavisam, vairākas apdzīvotas vietas paliks vispār bez autobusu satiksmes.
