“Staburaga” redakcijai zvanīja Pēteris no Pļaviņu novada un izteica sašutumu par tautas skaitītāju darbu: viņaprāt, tā ir kārtējā naudas izšķiešana.
“Nesaprotu, kāpēc vajadzīga tautas skaitīšana un skaitītāju staigāšana pa mājām! Arī pie mums atnāca skaitītājs un pierakstīja tik cilvēku, cik vajadzīgs, nevis tik, cik bija mājās. Kad skaitītājs ieradās, mājās bija tikai vecāmāte, bet viņš paskatījās papīros, ka dzīvojamajā platībā deklarēti četri cilvēki, un tik arī pieskaitīja. Tad jau varēja aiziet uz pašvaldību, paņemt sarakstus, un skaits būtu iegūts. Nevajadzētu tērēt valsts naudu. Tas izskatās pēc kārtējās naudas izšķiešanas,” domā pļaviņietis.
Atbild Centrālās statistikas pārvaldes konsultants Einārs Siliņš:
— Skaitīšanas mērķis ir uzzināt nevis faktisko, bet reālo iedzīvotāju skaitu. Protams, bieži vien deklarēto cilvēku skaits dzīvojamajā platībā atbilst jau esošajām ziņām, bet ir arī atšķirīgs. Daudzi cilvēki devušies uz ārvalstīm, bet par to valsts un pašvaldību iestādēs ziņu nav. Līdz ar to mēs apzinām, kāda Latvijā ir migrācija. Tautas skaitīšana sniedz iespēju precīzi uzzināt ne tikai iedzīvotāju skaitu, bet arī nodarbošanos, izglītību, informāciju par mājokli. Tā ir praktiski vienīgā detalizētu visaptverošu datu ieguves metode par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem iespējami sīkākā teritoriālā dalījumā — katrā novadā.
Šāda tautas skaitīšana notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, dažās no tām uzdoto jautājumu skaits ir lielāks nekā Latvijā.”
