Šogad 19. starptautiskajā lauksaimniecības izstādē Rāmavā bija vairāk dalībnieku kā pāris iepriekšējos gados. Vien vietējo ražotāju, īpaši mazo, atšķirībā no citiem gadiem varēja ieraudzīt mazāk. Viens no viņiem bija rīdzinieks Uldis, kurš savu uzvārdu gan nevēlējās nosaukt, bet apmeklētāju uzmanību pievērsa ar ierīci, kas atgādināja grila un bišustropa krustojumu.
Svarīgs ir tunelis
Lielais izstādes dalībnieku skaits — ap 300 — liek domāt, ka lauksaimniecībā un tai radniecīgajās nozarēs vērojama izaugsme. Diemžēl, kā novēroja “Staburags”, lielākā daļa izstādes dalībnieku bija lielās firmas ar dārgu tehniku — pat robotizētu slaukšanas iekārtu. Tāpēc manu uzmanību krāsaino dzelžu un garlaikojošos firmu darbinieku vidū saistīja kāds izstrādājums — kūpinātava uz riteņiem.
Iekārtas īpašnieks stāsta, ka tā esot tikai viņa ideja, izlolota pagājušajā vasarā, pēc tam, kad izmēģināts līdzīgs čehu ražojums, arī uz riteņiem. Čehu ražojumam kurtuve gan bijusi gaļai tik tuvu, ka kūpināšanas vietā tā cepās. Lai tā nenotiktu, Uldis starp kūpinātavu un kurtuvi iemontējis 1,7 metrus garu tērauda cauruli — tuneli. Karstais gaiss no kurtuves ieplūst grilā, kura vāks demontējams, un tā vietā novietojama bišustropam līdzīga koka kaste.
Tauki spainītī
Lai izgatavotu pirmo kūpinātavu, daudz laika patērēts, meklējot pareizos materiālus. Ne kurš katrs dzelzis derot grila restēm, un pat specializētajos metālizstrādājumu veikalos tādu nebijis — nācies pasūtīt. Virs kurtuves ierīkoti plīts riņķi, kuri, kā par brīnumu, Latvijas tirgotavās nav nopērkami un tādēļ sūtīti no Polijas. Pirmos nācies gaidīt pat divus mēnešus. Toties tagad līdz ar gaļas kūpināšanu iespējams uzsildīt ūdeni vai izvārīt zupu. Zem grila novietots mazs metāla spainītis, un saimnieks stāsta, ka tas kalpo kā tauku nosūcējs, proti, viss šķidrums no grila un kūpinātavas satek tajā — vienkārši un praktiski. Arī iekārtas darba temperatūru ērti regulēt — ar aizbīdni krāsns durtiņās.
Namiņš izgatavots no apses koka, un meistars teic, ka nekādi nevarējis iedomāties citu materiālu, piemēram, metālu, kā redzēts citu ražojumiem. Kūpinātavā iemontēts vēl viens, kā Uldis saka, ģeniāls izgudrojums — pagriežamas restes. Tās palīdz nesabojāt zivs ādu, noceļot to no restēm. Pagriežot katru restes posmu, zivs āda vienmērīgi atdalās. Cūkas vai liellopa gaļa šādā kūpinātavā esot gatava lietošanai pēc sešām stundām, vistas — divreiz ātrāk, zivis — jau pēc stundas. Uldis esot iecienījis marinētu kūpinātu gaļu. Ierīce astoņās stundās patērē maisu sausas malkas.
