Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja reģionālās preses žurnālistus par pēdējā laika aktualitātēm. Preses konferencē piedalījās arī “Staburags”.
Atbalstīs tikai ražošanu
Zemkopības ministrs tikšanās reizē uzsvēra, ka Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir turpmāk naudu virzīt tieši ražošanai, jo gan Eiropā, gan pasaulē pārtikas pietrūkst, un dot naudu tikai zemes kopšanai nav vērts. Tāpat Eiropā joprojām notiek diskusijas par to, ko nozīmē “mazais lauksaimnieks”, cik augsti ir tiešo maksājumu “griesti”. Aizstāvēt Latvijas lauksaimniekus starptautiskā līmenī Dūklava kungs aicinājis gan Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, gan Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai viņi katrā izdevīgā brīdī sarunās ar Eiropas Savienības vadošajiem speciālistiem atgādinātu par Latvijas lauksaimniecības problēmām.
Latvijas mērogā šobrīd aktuālākā problēma ir banku nevēlēšanās atbalstīt zemniekus zemes iegādē. Tāpēc Zemkopības ministrija gatavo atbalsta programmu, saistībā ar kuru ar atvieglotiem noteikumiem līdzekļus, tāpat kā to paredz ES politika, plāno piešķirt tikai ražošanai, ne kārklu stādīšanai, apmežošanai, dīķu rakšanai utt.
Lai atbalstītu zemniekus, Zemkopības ministrija ar Lauku atbalsta fonda starpniecību lauksaimniekiem garantēs līdzekļus, kas būtu ķīla (nodrošinājums) kredīta saņemšanai no bankas.
Zemi nepārdos vēl trīs gadus
Eiropas līmenī Latvijas amatpersonas izvirzījušas sasāpējušo problēmu — zemes pārdošanu ārzemniekiem. Šajā jautājumā ir progress. Pirms pāris dienām Eiropas Komisija atbalstīja Latvijas pieprasījumu pagarināt aizliegumu ārvalstniekiem iegādāties mūsu zemi. Līdz ar to vēl uz trim gadiem, līdz 2014. gada 1. maijam, pagarināts pārejas periods, nosakot ierobežojumus ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemi Latvijā. Iepriekšējā vienošanās ar ES bija noslēgta līdz 2011. gada 1. maijam.
Ar nožēlu ministrs raksturoja situāciju Krievijas pierobežā, kur no 14 tūkstošiem hektāru kopējās pagasta platības 12 tūkstošu pieder kādai zviedru investīciju kompānijai. Ar tās pārstāvi ministrs esot ticies un uzdevis jautājumu — ko viņi ar šo zemi grasās darīt? Stādīsim mežu — bijusi atbilde.
Šobrīd kārtējo kritumu piedzīvo cūkkopības nozare. Ministrs atgādināja, ka tajā savulaik ieguldīti lieli līdzekļi un situāciju sarežģījušas augstās barības, tajā skaitā graudu, cenas. Tiem, kuri noslēguši ilgtermiņa līgumus ar barības piegādātājiem, problēmu mazāk, bet tiem, kuri gaidīja turpmāku cenu pazemināšanos, nākas ciest. Risinājums rasts, piemēram, Talsu pusē — pie cūku fermas plešas 500 hektāru lauks, kurā barību izaudzē paši.
Lētu degvielu tiem, kuri strādā
Ministrs informēja, ka iespēja iegādāties dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa samazināta par 4 miljoniem litru salīdzinājumā ar pērno gadu un kopējais limits būs 85 miljoni litru. Kā rāda reālā situācija, pērnā gada limits marta vidū bija izlietots par 59% no kopējā daudzuma. Pie tam ap četriem tūkstošiem zemnieku pērn nebija iegādājušies ne litru šīs degvielas. Viņaprāt, taisnīgi ir bezakcīzes degvielu piešķirt tikai pēc noteiktiem ienākumiem no katra zemes hektāra. Ministram jautāja, kāpēc zemniekiem, kuriem ir sarežģītāki saimniekošanas apstākļi, smagāka augsne, nepiešķir lielāku degvielas limitu? Dūklava kungs atgādināja Eiropas Savienības noteikumu, kurš strikti paredz — visiem vienādi. Tāds nosacījums — 100 litru hektāram — parakstīts, Latvijai iestājoties ES.
Par iespējamām nelikumībām saistībā ar bezakcīzes degvielas pārdošanu “pa kreisi” likumā paredzēts, ka šiem zemniekiem turpmāk liegs iegādāties dīzeļdegvielu ar atvieglotiem noteikumiem un par jau saņemto degvielu akcīzes nodoklis būs jāatmaksā.
Kad vasaras vidū stāsies spēkā jaunie noteikumi par attiecību starp piešķirto bezakcīzes degvielu un ieņēmumiem no viena lauksaimniecībā izmantotā zemes hektāra, arī tie zemnieki, kuri nespēs nodrošināt minimālo ienākumu, saņems nodokļu atvieglojumu, tikai proporcionāli mazāku, atbilstoši ienākumiem. Bezakcīzes degvielu nepiešķirs enerģētisko kultūru, tādu kā kārkli, baltalkšņi, audzētājiem. Agrāk likumā paredzēja šo degvielu izmantot zemes apstrādei, jaunais traktējums ir — lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un zemes apstrādei.
Mežam jāapjož žogs?
Par Meža likumu šobrīd norit asas diskusijas. Katra no ieinteresētajām pusēm — “Latvijas valsts meži”, lielākie privātie meža izstrādātāji un citi — kategoriski turas pie savas taisnības. Ministra viedoklis — likuma apstiprināšana jānodod Saeimai, lai simts gudrās galvas tad arī lemj. Diskusijās par to, ko var un ko nevar darīt mežā, piemēram, Dabas fonda viedoklis ir, ka ar likumu būtu jāaizliedz kailcirte. Dūklava kungs par šādu risinājumu smejoties teica, ka tad jāslēdz visas kokapstrādes rūpnīcas, jāapjož žogs pa Latvijas robežu un valsts jāpasludina par biotopu.
Elektroniski ērtāk
Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola — Helviga informēja, ka agrāk nekā pērn, izmantojot elektronisko sistēmu, sākusies pieteikšanās platību maksājumiem, kas turpināsies līdz 16. maijam. Pirmajā gadā tā var šķist sarežģīta, toties jau nākamajā, izmantojot ievadītos datus, būs daudz vienkāršāk.
Tie zemnieki, kuri nevēlēsies vai nevarēs izmantot elektronisko sistēmu, no aprīļa vidus pieteikumus varēs iesniegt arī papīra formā. Arī nākamgad LAD turpinās pieņemt iesniegumus abos veidos. Pieteikumus pieņems līdz 10. jūnijam, par katru nokavēto darbadienu piemērojot vienu soda procentu.
