Vecāki par parādiem nav atbildīgi
“Staburaga” redakcijai zvanīja kāds vietalvietis un lūdza skaidrojumu. Viņa kaimiņiene pensionāre saņēmusi draudu vēstuli no firmas, kurai ir parādā. Viņai draudēts atņemt visu mantu, pensiju un vērsties arī pret bērnu ģimenēm. Vīrietis jautā, vai tiešām parāda piedziņai var atņemt visu pensiju?
Daudzi šodien piedāvā nelielus kredītus pat nepainteresējoties, vai aizņēmējs spēs tos atmaksāt. Viegli aizņemties var pat psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuri ar naudu neprot rīkoties un kuru ienākumi ir tikai 45 lati mēnesī. Ja kredītu laikā neatmaksā, šīs iestādes draud ar parādu piedziņu.
Aizdevēji var būt gan fiziskas, gan arī juridiskas personas. Laikam jau cilvēka dabā ir cerēt, ka nākotne būs labāka un naudu atmaksāt nebūs problēmu. Tomēr, kad aizdevējs savu naudu laikus nesaņem, viņš, protams, dara visu iespējamo, lai to atgūtu. Viena iespēja ir pārliecināt aizņēmēju atdot parādu — zvanot, rakstot, atgādinot, pat draudot. Otra iespēja — celt prasību tiesā parastā prasības tiesvedības vai brīdinājuma kārtībā, vai arī bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā.
Pēc tiesvedības procesa beigām seko piedziņas process. Ja parādniekam nekas nepieder, tad, protams, piedziņa nav iespējama. Tomēr bieži vien piedzinēji nogaida, kamēr parādnieka mantiskā situācija uzlabojas, un tikai tad vērš piedziņu uz attiecīgo īpašumu. Civilprocesa likuma 1. pielikumā uzskaitīti mantas veidi un apjoms, pret kuru nevar vērst piedziņu.
3. punktā noteikts, ka nevar vērst piedziņu pret naudu minimālās mēneša darba algas apmērā parādniekam un katram viņa ģimenes loceklim. Ja ienākumi ir, piemēram, 45 lati, piedziņa nav atļauta. Parādnieka vecāki nav atbildīgi par bērna parādiem, tātad no vecākiem parādus nevar piedzīt (protams, ja vien viņi nav uzņēmušies šādas saistības vai galvojumu). Tāpat bērni neatbild par vecāku parādiem kā šajā gadījumā.
Dana Rone,
zvērināta advokāte
(“Praktiskais Latvietis”)
Kas bija pirmais —
tostermaize vai tosteris?
Pārfrāzējot mūžseno jautājumu par vistu un olu, ieskatāmies tostermaizes vēsturē. Jau pašā vārdā “tostermaize” ir atslēga tās nozīmei, jo “tostum” latīņu valodā nozīmē grauzdēšanu, apdedzināšanu.
Inta Pēdiņa
Kopš seniem laikiem maizes tostēšana jeb grauzdēšana bija veids, kā pagarināt maizes mūžu, turklāt darot to pie ugunskura, nevis ērtās maizes krāsnīs vai īpašās ierīcēs. Tomēr “agrīnajai” tostermaizei bija trūkumi: klaips bija par lielu, lauzts maizes gabals mēdza sadrupt, apdedzinot ēdāja pirkstus, savukārt no apaļām maizītēm sviests kusa un tecēja nost. Galu galā vispiemērotākā grauzdēšanai izrādījās tieši maizes šķēle.
Maizi šķēlēs, protams, varēja sagriezt ar nazi, tomēr par īstu apvērsumu tostermaizes vēsturē kļuva maizes griešanas iekārtas izgudrošana.
1912. gadā ASV Otto Frederiks Roveders radīja ierīci, kurā maizes klaipu pirms sagriešanas turēja uz cepures adatas, tomēr tas nebija īpaši veiksmīgs risinājums. 1928. gadā tapa mašīna, kas sagrieza maizi un iesaiņoja to speciālā papīrā, tādējādi pasargājot no sakalšanas. Kopš tiem laikiem angļu valodā ar teicienu “The greatest thing since sliced bread” (lieliskākā lieta kopš sagrieztas maizes) apzīmē izcilus sasniegumus un izgudrojumus.
Senatnē maizi grauzdēja, turot virs uguns vai noliekot uz karsta akmens, bet, laikam ejot, cilvēki izgudroja dažādas palīgierīces — rāmjus un režģus, lai neapdedzinātu pirkstus.
Kādā sadzīves tehnikas muzejā Masačūsetā ASV var apskatīt dzelzs režģi, kurā ieslidināja maizes šķēles, bet pašu ierīci novietoja virs uguns. Režģi varēja pagriezt, un sievietes to mēdza pagrūst ar kurpes purngalu. Iespējams, tā esot radies vārdu salikums “toe stir” (kustināt purngalu), kas vēlāk pārveidojies par “toaster” jeb tosteri.
Pirmais elektriskais tosteris tika radīts 1893. gadā Lielbritānijā, bet no jauna izgudrots 1909. gadā ASV. Jaunizgudrojums maizi apgrauzdēja tikai no vienas puses, un kādam vajadzēja ar rokām šķēli apgriezt uz otru pusi, kad tā izskatījās gatava. Moderno tosteri, no kura maize izlec pati, izgudroja Čārlzs Straits 1919. gadā ASV.
Pagājušā gadsimta 40. gados pasauli pārņēma īsts tostēšanas bums, bet Latvijā tosterus un tostermaizi sāka iepazīt vien 90. gados. Daudzi karsto siermaizīšu cienītāji kļuva neuzticīgi cepeškrāsnīm un pievērsās tosteriem. Maiznieki sāka piedāvāt pilnīgi jauna veida maizi — tostermaizi, kuras garšas un aromāta īpašības vislabāk izpaužas tieši pēc grauzdēšanas. Mūsdienās tostermaize tiek uzlabota ar dažādām veselīgām piedevām — ar klijām, rudzu šķiedrvielām, sēklām.
Dzīvo bailēs no pasaules gala
— Pēdējā laikā mani ir pārņēmušas neizskaidrojamas bailes, kas man neļauj pilnvērtīgi dzīvot. Stress šo baiļu dēļ jau ir sasniedzis maksimumu, un es netieku ar to galā. Paziņas sāk uztvert mani nenopietni un pat vairs neklausās, kad par tām stāstu. Pēdējā laikā masu medijos lasāmas visādās briesmu lietas — putni krīt no debesīm, uz Saules notiek izvirdumi. Visas šīs lietas tiek saistītas ar 2012. gada apokalipsi. Un es visu laiku baidos no tā. Naktī pieceļos, dzirdu ārā kādu skaņu, sabīstos un nevaru gulēt. Varbūt esmu sajukusi prātā un man būtu jāvēršas pie psihiatra?
Ilze Aizkrauklē
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča:
— Izpratne par to, kas notiek, ļautu jums justies labāk, tāpēc ir ieteicama sadarbība ar speciālistu. Ikviens cilvēks ir apsvēris domu par dzīves galu un sadzīvo ar ierobežotajām iespējām pakļaut savai kontrolei apkārt notiekošo, parasti mēs spējam izveidot adekvātu attieksmi pret nāves iespējamību. Tas nozīmē, ka mūsu psihei ir pietiekami daudz resursu. Atklāt trauksmes dziļākos iemeslus būtu psihoterapeita uzdevums.
Ja informācijas meklēšana pasliktina jūsu situāciju, jādomā, kā to ierobežot, atsakoties pavisam vai apņemoties to darīt ierobežotu laiku noteiktā dienā.
Jāatslēdz
papildfunkcijas
— Ko iesākt, ja mobilā tālruņa akumulators ir gandrīz tukšs, bet nav līdzi lādētāja? Vai tiešām telefonu var uzlādēt ar fizikas zinātnē pazīstamo paņēmienu, berzējot to ar vilnas drānu?
Jānis Pļaviņās
Rīgas Tehniskās universitātes Radioiekārtu katedras vadītājs Ilmārs Slaidiņš skaidro, ka mobilā telefona baterijai ir cits darbības princips, tāpēc šis fizikas zinātnē pazīstamais paņēmiens nederēs. Tomēr, ja telefons bijis aukstumā, baterija ātrāk “sēžas”, un tad gan, saberzējot vai vienkārši paturot to rokās, bateriju var nedaudz uzsildīt.
Savukārt mobilo telefonu servisa centra administrators Andis Gedoviuss savā atbildē ir strikts: tas tomēr ir mīts — elektrizēšana nelīdzēs. Un izlādējušos bateriju nepaglābs arī telefona izslēgšana un ieslēgšana, jo šajā procesā baterijas enerģija tiek tērēta vairāk. Ja ir bažas, ka telefons drīz var izlādēties, tā darbību nedaudz var paildzināt, atslēdzot dažādas tajā brīdī nenoderīgas papildfunkcijas, piemēram, izslēdzot vibrozvanu, atslēdzot datu pārraides sistēmas.
Vai tiešām jāēd piecas reizes dienā?
— Daudzos diētu padomos ieteikts ēst augļus un dārzeņus ne mazāk kā piecas porcijas dienā. Ko tas īsti nozīmē?
Ieva Koknesē
Augļus un dārzeņus vajadzētu iekļaut katrā ēdienreizē. Tiem jābūt mājās, ja vēlaties arī ko uzkost vai panašķēties. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri uzturā lieto daudz augļu, vērtīgās uzturvielas saņem gan no svaigi spiestām sulām, gan saldētiem, ceptiem, žāvētiem augļiem. Kartupeļus nevar ieskaitīt šajā sadaļā, jo tie uzskatāmi par cieti saturošu produktu.
Cik liela ir viena porcija?
Viens vidēja lieluma augļa gabals — piemēram, ābola, apelsīna, persika šķēle vai daļa no banāna.
Viena melones, mango vai ananasa šķēle.
Viena riekšava vīnogu vai divas ķiršu vai ogu saujas.
Viena ēdamkarote žāvētu augļu.
Viena glāze (100 ml) augļu vai dārzeņu sulas.
Trīs ēdamkarotes augļu salātu vai tvaicētu augļu.
Puse salātu galviņas.
Bļodiņa ar dārzeņiem (80 g), piemēram, vārītām pākšu pupiņām, burkāniem vai brokoļiem.
Porcijā var iekļaut arī ceptus dārzeņus, ja tos satur cits ēdiens.
www.kasjauns.lv
Ieteikumi sēdoša darba darītājiem
Biroja darbs var būt ļoti stimulējošs, taču tas ir arī darbs, kurā daudz laika pavada sēžot. Un tas nu nekādā veidā nepalīdz saglabāt labu fizisko formu un veselību, īpaši, ja pēc darba vairs nav laika, lai nodotos fiziskām aktivitātēm.
Taču Kvīnslendas universitātes zinātnieki nesen veikuši kādu pētījumu, kurā konstatējuši, ka, pat uz neilgu brīdi pieceļoties no biroja galda un nedaudz izkustoties, varam sargāt savu veselību, īpaši sirds veselību. Eksperti teic, ka neilgas pauzes varot pasargāt arī no tādām slimībām kā diabēts, ateroskleroze un citām.
Veicot pētījumu ar cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs, pētnieki atklāja: jo biežāk ir īsas, bet fiziski aktīvas darba pauzes, jo mazāk šādu veselības problēmu.
Pētnieki arī iesaka dažus izkustēšanās vingrinājumus darba laikā:
ja jums darba laikā jārunā ar kādu kolēģi, piecelieties un dodieties pie viņa. Ir aizliegti e-pasti un zvani kolēģiem;
ja jūsu darbavietās tualetes ir visos stāvos, dodieties uz tualeti stāvu augstāk vai zemāk;
vienmēr lietojiet kāpnes, nevis liftu;
ja jums kādam ir jāpiezvana, dariet to, stāvot kājās.
