Patlaban vienīgā
institūcija Latvijā, kas risina no darba tiesiskajām attiecībām
izrietošus strīdus, ir tiesa. Likumdošanā nav paredzēta alternatīva
civiltiesisko strīdu risināšanas institūcija, kuras kompetencē
ietilptu darba strīdu…
Saskaņā ar Darba strīdu likuma 2. panta pirmo daļu
darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas
vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp
darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku
pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu),
darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai
nozares pārvaldes institūciju. Darba strīdus atkarībā no strīda
priekšmeta un iesaistītajām personām iedala individuālos vai
kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.
Gan individuālos, gan kolektīvos tiesību un
interešu strīdus iespējams risināt pārrunu ceļā vai veidojot
uzņēmuma iekšienē īpašas komisijas – to precīzu izveides un
darbības kārtību nosaka Darba likums un Darba strīdu likums. Tomēr,
neskatoties uz tajos noteiktajām alternatīvajām iespējām darba
strīdu risināšanā, joprojām gan darba devēji, gan darbinieki strīdu
gadījumos, apejot strīdu izskatīšanas komisijas, izvēlas uzreiz
vērsties tiesā.
Vēršoties ar prasību
tiesā, pusēm jārēķinās ar milzīgu pacietību un lieliem tiesāšanās
izdevumiem. Uzsākot tiesvedību, jāalgo juristi vai zvērināti
advokāti, kuri sastāda prasības pieteikumu un pārstāv tiesā,
jāsamaksā tiesāšanās izdevumi – gan ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, gan valsts nodeva.
Lai gan lietas, kas saistītas ar darba strīdiem, it
sevišķi par darbinieka atjaunošanu darbā un darba devēja uzteikuma
atzīšanu par spēkā neesošu, tiesā tiek nozīmētas izskatīšanai
iespējami savlaicīgāk, tomēr izskatīšana bieži vien ievelkas ne
tikai tiesu noslogotības, bet arī procesa dalībnieku dēļ. Tāpat
darba lietu izskatīšanā nav vienotas tiesu prakses, tiesneši bieži
vien par līdzīgiem jautājumiem lemj atšķirīgi. Minēto iemeslu dēļ
tiesa kā civiltiesisku strīdu risināšanas institūcija ir kļuvusi
praktiski nepieejama un neefektīva.
Taču ir iespējams risinājums – darba strīdu
risināšanas efektivitātes veicināšanai un uzlabošanai nepieciešams
izveidot vienotu alternatīvu darba strīdu risināšanas institūciju
pirmstiesas procesa stadijā, piemēram, Darba strīdu šķīrējtiesu.
Tajā ikviens process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts
tiesā, būtu vienkāršāks un ātrāks. Darba strīdu šķīrējtiesa
apvienotu sevī darba devēju organizācijas un arodbiedrības, kuras,
pilnvarojot no sava vidus vienādu skaitu pārstāvju, pieņemtu lēmumu
par konkrēto darba strīdu, tādējādi pārstāvot, aizstāvot un
nodrošinot gan darba devēju, gan darbinieku intereses.
Minētā šķīrējtiesa varētu izskatīt visa veida darba strīdus un pieņemt
atbilstošus lēmumus, tai skaitā lemt
par:
·
darba devēja uzteikuma
atzīšanu par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošanu darbā;
·
darba devēja
pieteikumu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt ar darbinieku
arodbiedrības biedru noslēgta darba līguma uzteikumam;
·
savlaicīgi neizmaksātas
darba samaksas piedziņu;
·
atšķirīgas attieksmes
aizlieguma pārkāpumu;
·
jautājumiem, kas skar
darba koplīguma noslēgšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai pildīšanu
u.c.
Šādā gadījumā darba
strīdus varētu izskatīt daudz īsākā termiņā un, piemēram,
gadījumos, kad ir runa par darbinieka atjaunošanu darbā, ietaupītu
līdzekļus darba devējam, kuram nebūtu jāizmaksā kompensācija par
ilgstošu laika periodu. Turklāt, ja lieta tiek skatīta mēnešiem un
gadiem, šajā laika posmā iespējama arī darbinieka profesionālo
prasmju samazināšanās. Tāpat pastāv iespējamība, ka darbinieks pēc
konkrētā laika posma vairs nav ieinteresēts atgriezties iepriekšējā
darba vietā. Šie aspekti ietekmē ne tikai darbinieku, darba devēju
un darba procesu uzņēmumā, bet arī trešās personas –darbiniekus,
kuri pieņemti darbā pēc tam, kad uzteikts darba līgums iepriekšējam
darbiniekam. Tādēļ, izveidojot Darba strīdu šķīrējtiesu, tiktu
krietni ietaupīti gan darba devēju, gan darbinieku līdzekļi un
laiks.
Būtiski Darba strīdu
šķīrējtiesas reglamentā būtu iekļaut iespēju izskatīt strīdu tikai
rakstveida procesā, tādējādi izvairoties no ierašanās uz mutvārdu
tiesas sēdi. Šāds regulējums izslēgtu nepatīkamo psiholoģisko
momentu lietas izskaitīšanas laikā, ļaujot šķīrējtiesai lemt
objektīvi, izskatot strīdu pēc būtības.
Protams, jāparedz iespēja Darba strīdu šķīrējtiesas
lēmumus pārsūdzēt tiesā, taču, ja tie netiek pārsūdzēti tiesā, tos
var nodot izpildei tiesu izpildītājam, piešķirot šiem lēmumiem
izpildes dokumentu statusu. Līdzīgi darbojas, piemēram, Rīgas
pilsētas Īres valde, kura izskata
strīdus par dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un
apsaimniekošanu starp māju īpašniekiem (izīrētāju, valdītāju,
apsaimniekotāju), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem), dzīvojamo māju
neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem) un komunālo
pakalpojumu sniedzējiem, tās lēmumi ir administratīvi,
dažiem rekomendējošs raksturs, tos var pārsūdzēt
tiesā.
Ņemot vērā to, ka
patlaban nav vienotas tiesu prakses darba strīdu jautājumos, šādas
šķīrējtiesas izveide varētu veicināt vienotas prakses veidošanos.
Vienotas prakses izveidei darba strīdu risināšanā ir būtiska
nozīme, lai darba devēji un darbinieki ticētu tiesu un darba strīdu
risinājumu prognozējamībai. Šādas prakses neesamības dēļ tiesas
patlaban bieži vien ir pārslogotas ar nepamatotām prasībām.
Rezumējot jāteic, ka Darba strīdu
šķīrējtiesas izveide būtu neatsverams ieguvums tautsaimniecības
attīstībā, un šādas institūcijas radīšanu ir vērts apsvērt
valstiskā līmenī.
Aicinu darba devējus vai viņu pārstāvjus, kuriem ir
neskaidrības gan darba strīdu, gan citos ar darba tiesībām un darba
aizsardzību saistītos jautājumos, bez maksas konsultēties,
ierodoties LDDK Zemgales reģiona darba devēju konsultāciju centrā
Jelgavā, Atmodas ielā 19-231, zvanot pa tālruni 63020194 vai sūtot
e-pastu: [email protected].
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo
konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības
Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo
aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes
„Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un
informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību
un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu”
ietvaros.