Jau pusgadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī Aizkraukles puses jauniešiem piedāvā iespēju mēnesī nopelnīt 120 latu, iesaistoties programmā “Jauniešu darba prakse”. To izmantojuši 72 Aizkraukles un arī kaimiņu novadu puiši un meitenes.
Lai arī šīs programmas mērķis ir tās dalībniekus nodarbināt ne tikai lauksaimniecībā, aptuveni trešdaļa no viņiem strādā kādā zemnieku saimniecībā vai savās mājās, par to saņemot algu.
Brīvu vietu maz
NVA Aizkraukles nodaļa projektā varēja iesaistīt 32 cilvēkus, bet, interesei augot, tika pieprasīts papildu finansējums, un dalībnieku skaitu vairāk kā dubultoja, sasniedzot 78. Aldona Britāne, NVA Aizkraukles nodaļas projekta karjeras konsultante, stāsta, ka šobrīd vēl var pieteikties projektam, bet cerība tikt pieņemtam ir daudz mazāka. Tikai gadījumā, ja kāds no jau strādājošajiem atsakās no turpmākās dalības, viņa vietu ieņem cits. Atteikšanās saistīta ar veselības problēmām, mācību sākšanu vai aizbraukšanu no valsts. Līdz šim bijis ap desmit šādu gadījumu.
Paralēli darbam jaunieši var apgūt teoriju lopkopībā, graudkopībā, grāmatvedībā un citās ar izvēlēto profesiju saistītās jomās. Apmācību finansējums līdz 300 latiem, ja tāds nepieciešams, jānodrošina pašiem prakses vadītājiem. Šo naudu programmas beigās, kad apmācāmais ieguvis sertifikātu par iegūtajām zināšanām, var atgūt.
Nav īsti godīgi
Britānes kundze ar katru no 72 jauniešiem tikusies personīgi un, liekot lietā arī savu skolotājas un psiholoģes pieredzi, radusi kontaktu ar viņiem. Viņa stāsta, ka daļai jauniešu par prakses vadītājiem kļuvuši radinieki, piemēram, Pilskalnes pagastā Ruta Naktiņa un viņas mazdēls Sandis. Rutas kundze kā citi prakses vadītāji arī saņem algu — 20 latu mēnesī, no kuras gan vēl ietur nodokļus. Citi saimnieki par šādu iespēju nodarbināt jauniešus uzzinājuši no pašiem strādātgribētājiem un sākumā šādu ideju uztvēruši kā nenopietnu.
Dzintars Striks no zemnieku saimniecības “Vildavas” gadu šajā programmā nodarbinās savu brāļadēlu. Viņš teic, ka jauniešiem šī programma ir liels ieguvums. Īsti godīgs neesot noteikums par jaunieša mācību izmaksām. Piemēram, autovadītāju kursos par Eiropas naudu var apgūt tikai teorētisko daļu, savukārt par braukšanu jāmaksā saimniekam. Ja nodarbinātais nebūtu radinieks, diez vai viņš tādiem noteikumiem piekristu. Arī 120 latu stipendija mēneša sākumā jāizmaksā no saimniecības līdzekļiem, un tikai tad, kad pierādījumi par to iesniegti NVA, tā ieskaita summu saimnieka kontā.
Turpmāk ne tik devīgi
Aprīlī sāks jaunu deviņus mēnešus ilgu projektu “Darba vieta jaunietim”, kura nosacījumi gan ir atšķirīgi. Vispirms atbalstīs tos, kuri bez darba ir vismaz sešus mēnešus. Priekšroka šajā projektā būs jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, arī invalīdiem, jaunajām māmiņām. Tādu cilvēku laukos ir daudz. Kā darba devēji arī šogad varēs piedalīties zemnieku saimniecības, pašnodarbinātie, komersanti un sabiedriskās organizācijas. Šajā programmā pieteikumus no jauna var iesniegt arī darba devēji, bet, ja jaunieti neviens no esošajiem darba devējiem neapmierina, abpusēji vienojoties, ir iespēja piesaistīt paša izvēlētu.
Pirmos sešus mēnešus Eiropa jaunietim maksās 100 latu mēnesī, tikpat būs jāpiemaksā darba devējam, un rezultātā viņš saņems 200 latu, ko vairs nesauks par stipendiju, bet par algu. Līdz ar to tai piemēros nodokļus. Nākamos trīs mēnešus 100 latu vietā jaunietim no projekta tiek 50 latu, bet darba devējam jāmaksā Ls 150. Šīs līdzdalības dēļ prognozē mazāku uzņēmēju aktivitāti. Tie, kuri iesaistījušies iepriekšējā programmā, varēs turpināt darbu jaunajā.
Projekta koordinatore stāsta, ka diemžēl mūsu steidzīgajā laikā jaunieši nevēlas mēnešiem gaidīt savu kārtu un nereti pirms pāris nedēļām iesniegtais pieteikums nav aktuāls, jo atrasta cita nodarbe, sāktas mācības vai arī pretendents devies peļņā uz ārzemēm.
