Kopš pagājušā gada sākuma daļa Latvijas reģionu ģimenes ārstu varēja pieteikties otras medicīnas māsas slodzes nodrošināšanai, noslēdzot līgumu ar Veselības norēķinu centru, bet kopš pērnā gada vidus to var darīt visi ģimenes ārsti. Šo iespēju izmantojušas tikai četras Aizkraukles puses ģimenes ārstes. Ir gan kāds nosacījums — otras māsas darba prioritātei jābūt trūcīgo personu aprūpei.
Šogad finansējums pietiekams
“Pieprasīt otru māsu — tā ir ikviena ārsta izvēle, ko var izmantot jebkurš. Pieteikšanās termiņš nav noteikts, un arī skaits valstī nav ierobežots,” informē Veselības norēķinu centra sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks. “Šim gadam naudas pietiek, tomēr nākamā gada finansējums varētu būt zināms tikai šīgada otrajā pusē. Māsu darbu apmaksā no Pasaules Bankas piešķirtās sociālās drošības spilvena naudas,” saka Toms Noviks.
Vai tas nozīmē, ka ārstiem otru medmāsu valsts algo no aizņēmuma? Veselības ministrijas komunikāciju speciāliste Ilze Arāja skaidro, ka ar Pasaules Banku bija vienošanās par līdzekļu novirzīšanu labklājības jomai, tomēr veselības budžeta nauda un aizņēmums saplūst kopā, viss ir vienā “katlā”, tādēļ nevarot nodalīt, kura ir budžeta nauda un kura aizņēmuma.
Saraksts jāiesniedz divreiz gadā
Toms Noviks skaidro, ka otra māsa strādā pēc ģimenes ārsta norādījumiem un ir atbildīga par trūcīgo personu aprūpi. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ līguma nosacījumus maina tikai ar tiem ģimenes ārstiem, kuri ir izveidojuši trūcīgo personu sarakstu un to atkārtoti iesniedz divreiz gadā. Māsas pieņemšanas laiks jānosaka ne mazāk kā 10 stundu nedēļā, un viņu darba apmaksa atkarīga no vairākiem nosacījumiem, tajā skaitā no pacientu skaita.
“Tomēr otra māsa var aprūpēt ne tikai trūcīgos, bet arī citus pacientus. Trūcīgo sarakstam gan ir jābūt obligāti,” informē Toms Noviks. “Līdz šim formalitātes otras māsas darba apmaksai ir nokārtojušas Ginta Kociņa Jaunjelgavas novadā, Inga Apeināne Neretas novadā, Dace Grauda Kokneses novadā un Inese Lejniece Pļaviņu novadā.”
Bebros un Iršos
250 trūcīgu personu
“Man ir divas ārsta palīdzes — Irma Eglīte Bebros un Lidija Slobodskaja Iršos. Tā kā ģimenes ārstam valsts apmaksāja tikai vienu medicīnas māsas vai ārsta palīga slodzi, alga viņām bija jādala uz pusēm. Bet kopš pagājušā gada februāra ir noslēgts līgums arī par otras māsas slodzi, un tagad arī to abas palīdzes dala uz pusēm,” skaidro ģimenes ārste Dace Grauda. “Bebros un Iršos ir 250 trūcīgu personu — tas ir daudz. Cilvēki, ierodoties pie manis, uzrāda trūcīgās personas izziņu. Aicinu visas trūcīgās personas ierasties pie manis arī tad, ja nav sūdzību — profilaktiskā pārbaude ir bez maksas. Trūcīgajām personām nav jāmaksā arī tad, ja gadās saslimt, izņemot par tiem pakalpojumiem, kurus valsts neapmaksā. Veicam profilaktisko potēšanu, skaidrojam ar veselību saistītus jautājumus. Īpaši aicinām tos iedzīvotājus, kuri pie ārsta nav bijuši pēdējā gada laikā vai ilgāk. Dažs pie ārsta nenāk pat desmit gadu, un bieži vien slimības ir tik ļoti ielaistas, ka “ātrajiem” pacients tūlīt jāved uz Jēkabpils slimnīcu.”
Dalīšana ir cilvēku pazemošana
“Uzskatu, ka cilvēku dalīšana trūcīgajos un pārējos ir maznodrošināto pazemošana. Viņi arī vēlas ārsta, nevis tikai māsas konsultāciju. Ja trūcīgajiem jāizvēlas — doties pie ārsta vai medicīnas māsas, viņi priekšroku dod ārstam, un es savā praksē viņus nesūtu pie māsas, bet pieņemu visus,” stāsta Neretas novada ģimenes ārste Inga Apeināne. “Taču 23. martā “Latvijas Avīzē” Saeimas deputāte Ingrīda Circene un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe pauž nostāju, ka ģimenes ārsta praksē jābūt otrai māsai, lai mazinātu rindas un atvieglotu ārsta darbu, ka māsa pieņems pacientus ārpus ģimenes ārsta darba laika. Tā uzskata arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Ja arī ārstam būs otra māsa, pacienti tāpat izvēlēsies doties pie ārsta un rindas un ārstu slodze nemazināsies. Māsa nav tiesīga pat izrakstīt recepti, ne arī pieņemt viena pati. Drīzāk ārstu praksēs ir vajadzīgs ārsta palīgs, kādreiz viņu sauca par feldšeri. Manā praksē otra medicīnas māsa ir mazāk par gadu, viņa strādā ne tikai ar trūcīgajiem, un, kamēr vien būs finansējums, šo iespēju izmantosim. Tomēr uzskatu, ka tā nav lietderīga naudas tērēšana.”
Citur tiek galā
tāpat
“Man nav nepieciešama otra māsa,” saka ģimenes ārste Daina Eglīte Koknesē. “Man palīdz ļoti laba medicīnas māsa, kurai ir liela pieredze, un viņa ar visu labi tiek galā.”
Arī ģimenes ārste Sandra Siliņa Aizkrauklē atzīst, ka viņas medicīnas māsa ļoti daudz strādā un ar visu labi tiek galā. “Otrai māsai paredzēto pienākumu apjoms ir vajadzīgs un atbalstāms, tomēr finansējumu solīja tikai diviem gadiem, šo gadu ieskaitot. Kā būs tālāk, neviens vēl nezina,” viņa saka. “Mūsu kabinets Aizkraukles poliklīnikā ir mazs, ja būtu otra māsa, vajadzētu lielākas telpas un vēl vienu datoru.”
“Manai māsiņai ir ģimenes ārsta palīga kvalifikācija. Mēs abas vēl apspriedīsim, vai ir vajadzīga vēl viena māsa,” stāsta ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe Jaunjelgavā.
“Pagaidām mēs tiekam galā tāpat. Pieņemt darbā otru medicīnas māsu galvenokārt trūcīgo personu aprūpei, nezinot, kāds būs turpmākais finansējums — tā varētu būt cilvēka nerrošana, jo, ja naudas vairs nebūtu, viņu nāktos atlaist. Ja valsts piešķirtu stabilu finansējumu otras māsas vai palīga algošanai ar nosacījumu, ka viņa var aprūpēt visus pacientus un nav jābūt trūcīgo sarakstam, tad gan šo iespēju izmantotu,” domā ģimenes ārste Aija Skudra Skrīveros.
***
Vai tā nav kārtējā ačgārnība — naudas trūkuma dēļ slēdz slimnīcas, bet valsts aizņemas naudu un izdomā algot otru medmāsu, lai gan lietderīgāk būtu algot ārsta palīgu? Ne jau visās praksēs medicīnas māsām ir arī ārsta palīga kvalifikācija.
“Lielas jēgas no tā nav, bet kāpēc neizmantot situāciju un neļaut medmāsai nopelnīt?” dzirdēju arī tādu viedokli. Kārtējo reizi valstī naudu tērē, pirms tam pamatīgi neizvērtējot lietderību.
