Laikraksta “Staburags” 5. marta numurā Gunas Mikasenokas rakstā par to, ka Aizkraukles purvā plāno veidot 29 dambjus, teikts, ka neviens no Aizkraukles iedzīvotājiem sabiedriskajā apspriedē nav izteicis ne pozitīvu, ne negatīvu atsauksmi par šo plānu.
Man, kas 30 gadu nostrādājis, gan rokot grāvjus ar ekskavatoru, gan līdzinot ar buldozeru, nekad nebūs pieņemama Latvijas pārvēršana slīkšņās, ko šiem prezentētājiem sapulcē Aizkraukles pagastā arī skaidri un asi pateicu. Padomju valsts ieguldīja miljardus, lai katrs hektārs Latvijas zemes dotu maksimālo atdevi kā lauksaimniecības zeme vai mežs, vai kūdras ieguves vieta. Tagad, kad no rūpnīcām un fermām palikušas tikai drupas, vairāk kā trešdaļa darbspējīgo atstāti bez darba vai aizbēguši uz citām valstīm, citi cenšas ar dāsnu Eiropas Savienības (ES) atbalstu pārvērst Latviju vispārējā purvā, putnu un bebru paradīzē. Bebri jau 10% meža un lauku padarījuši neizmantojamus. Lai atbrīvotu zemi no liekā mitruma, grāvjus Latvijā ar lāpstām raka jau vairāk kā pirms 100 gadiem, tāpat iznīcināja vilkus, lūšus, bebrus kā saimnieciskās darbības kaitniekus, bet tagad nošaut klaiņojošus suņus ir likumpārkāpums. Lauksaimnieciskā ražošana Latvijā pakļauta vislielākajai diskriminācijai, ES “atbalstam” (postīšanai, kā tas bija ar cukurrūpniecības likvidēšanu), arī šis absurdais purva projekts tiek dāsni finansēts. To izstrādājusi zinātnieku grupa piecu doktoru un maģistru sastāvā.
Arī mežsaimniecības darbinieki nebija sevišķā sajūsmā par dambjiem, jo nosusinātā purvā, kā atzina paši prezentētāji, labi aug arī mežs — Latvijas zaļais zelts, galvenā vērtība, kas 20 gadu vēl uztur ekonomiku. Manuprāt, purvi, kur tas iespējams, jāizmanto kūdras ieguvei, kā tas bija 20. gadsimtā, nevis jāsapņo par TEC ar Krievijas gāzi vai Austrālijas un Dienvidāfrikas oglēm. Konsolidācija jāveic, strukturizējot ierēdņus līdz astoņām ministrijām, kā solīja pirms vēlēšanām, lai nebūtu arī Vides ministrijas, kas izgudro un realizē saimnieciski kaitnieciskus projektus. Tad valdībai nebūs “jāgrābstās” ap pensijām, kas nepārsniedz pat 200 latu. Tieši vecie cilvēki ar savu smago darbu radīja materiālo bāzi vismaz 1000 miljonāriem.
