Ar laikraksta “Staburags” starpniecību vēlos paust savu viedokli par Latvijas Televīzijas 1. kanālā raidījumā “Aktuālā ceturtdiena” baņķiera Ģirta Rungaiņa teikto.
Pēdējā laikā Latvijā aktuāls kļuvis jautājums par pensiju samazināšanu. Īpaši spilgti to atspoguļoja LTV1 raidījumā “Aktuālā ceturtdiena”. Baņķieris Ģirts Rungainis savā lepnībā un augstprātībā “izspļāva” sirdī sakrājušos žulti, teikdams, ka Latvijā ir lielas pensijas un tās esot jāsamazina. Pensionāru dēļ ciešot arī uzņēmēji, maksājot pārāk lielus nodokļus. Savukārt žurnālā “Kapitāls” Rungaiņa kungs uzsver, ka pensionāri bremzē Latvijas ekonomisko attīstību.
Jums, baņķieri, uzņēmēji un politiķi, vēlos teikt: nokaunieties! Nekrītiet taču kā blaktis virsū pensionāriem, nesūciet veco un slimo cilvēku asinis!
Rungaiņa kungs, pie kā mēs, pensionāri, esam vainīgi? Meklējiet vainu pats sevī, mūsu valsts pārvaldes aplamajā sistēmā, kura valsti 20 neatkarības gados ir novedusi līdz bezdibenim un darba tautu — līdz izmisumam. Tas ir prātam neaptverami, kas ar mūsu valsti notiek. Nav ne karu, ne zemestrīču, bet mēs ejam postā! Politiķi domā, ka tirgus atrisinās visu, viņi tikai noskatīsies no malas. Tā nekur nenotiek.
Valsts nepareizo virzību uz nekurieni aizsāka jau fiziķis un sertifikātu tēvs Ivars Godmanis. Viņa darbības rezultāts tagad visiem ir redzams.
Es, pensionāre, nekādu konsolidāciju neredzu. Jau sen mēs, pensionāri, esam pakļauti konsolidācijai. Lai konsolidējas visi tie, kuri bezkaunīgi izlaupīja mūsu valsti, nelikumīgi par sviestmaizi privatizēja padomijas laikos celtos uzņēmumus, pārdeva tos ārzemniekiem un kļuva stāvus bagāti. Mēs, padomju laika pensionāri, maksājām nodokļus un šo niecīgo pensiju esam godīgi nopelnījuši, bet šajā iekārtā mēs esam palikuši par liekēžiem. Ja būtu iespēja, Rungaiņa kungs pats pirmais atbrīvotos no mums.
Ja jau Rungaiņa kungs tā nīst komunismu, jābrīnās, kā viņš atļaujas braukt pa padomju laikos asfaltētajiem ceļiem un, iespējams, vada kādu uzņēmumu, kas celts padomijas gados. Tieši miljonāriem vajadzētu uz pusi un vairāk algu samazināt, bet viņi uzdrošinās mums kaklā akmeni kārt! Arī finanšu ministrs teic: vai tad pensionāriem 100 latu pensijas nepietiek, kā tad “simtlatnieki” izdzīvo?! Tā ir atklāta ņirgāšanās par mums.
Pats Rungaiņa kungs acīmredzot dzīvo ļoti turīgi, jo baņķieri ir augļotāji. Bet kā jūtas kredītņēmējs, strādājot vaiga sviedros baņķieru labā? Rungainim kaut vienu dienu vajadzētu pastrādāt ar lāpstu un izjust darba sūrumu.
Lai nesūkstās daudzi uzņēmēji, baņķieri un politiķi — viņiem jau sen vajadzēja maksāt progresīvo nodokli. Es nesaku, ka visi uzņēmēji ir bagāti, bet lielākā daļa no viņiem tādi ir. Mēs, pensionāri, vēlētos, lai pats Godmanis atmaksā sociālajā budžetā vienu miljardu latu, ko ir paņēmis “Parex” bankas glābšanai.
Eiropa mums cenšas palīdzēt, bet nauda iekrīt kā caurā maisā. Cik miljonu ir nelietderīgi izmantoti, cik daudz izmaksāts kompensācijās deputātiem, cik prēmiju maksāts pārvaldēs un ministrijās strādājošajiem! Kur palicis lozungs — viena taisnība, viens likums visiem? Dodiet skolotājiem, ārstiem, īpaši tiem, kuri veic smagas operācijas, kuri pie operāciju galda pavada 10 un vairāk stundu.
Pēc iespējas ātrāk mūsu tautai ir jāzina, ko ražosim, kādas ražotnes atvērsim un kā radīsim darba vietas. Vai tas ir normāli, ka aitkopjiem nav kur vilnu likt, jābāž pažobelēs un ādas jāaprok zemē? Tajā pašā laikā veikalos pat ar uguni neatradīsi īstu vilnas dziju, no tās adītu jaku vai svīteri. Sintētisko apģērbu pa šiem gadiem esam “atēdušies”. Cukuru mums nevajag, linus audzēt un pārstrādāt arī nevajag, apavus ražot, mežu nākamajām paaudzēm saglabāt, kūdru un purvus arī nevajag.
Kā dzīvosim? Ja nav darba, veikalos nav pircēju. Nebūs arī baņķieriem to, kas prasa kredītus, uzņēmējiem nebūs strādnieku, un arī valsts pārvaldei pienāks gals.
Cilvēki mīļie! Neļausim mūsu valstij aiziet bojā. Saņemsim pēdējos spēkus un nepadosimies, tuvredzīgajiem politiķiem vērsim vaļā acis, lai virza valsti ekonomikas attīstības gultnē. Tad nevajadzēs samazināt pensijas!
