“Staburaga” redakcija saņēma kādas koknesietes vēstuli, kurā kundze pauž sašutumu par Parka ielas 20. daudzdzīvokļu nama jeb tā sauktās garās mājas tehnisko kārtību.
Ūdens
nelietojams
“Ēka Parka ielā 20 šajos gados ir gluži kā govs — slaukta, slaukta, bet nepabarota. Māja brūk, taču neviens neko nedara. Par to atbildīgie “Kokneses komunālie pakalpojumi” tikai domā, kā vairāk iegūt sev. Viņi ar kāda uzņēmuma starpniecību mums, iedzīvotājiem, vēlējās uzspiest ēkas siltināšanu, bet viss pajuka. Kad plāns izgāzās, izdomāja, ka visiem jānomaina ūdens skaitītāji. Maz lietoju gan auksto, gan karsto ūdeni, tāpēc lūdzu, lai man, pensionārei, skaitītājus atļauj nemainīt, jo tas ir dārgi, taču saņēmu atbildi: “Nē, nē, jānomaina visi”. Tas izmaksāja 25 latus. Taču tās nav vienīgās problēmas. Mājā ir arī šausmīgs ūdens. Kaimiņi to uzturā nelieto, nes no akas vai pērk, bet es ik vakaru piepildu spaiņus un katliņus, taču no rīta pa virsu peld eļļas plankumi. Vienu dienu to ir mazāk, citu vairāk. Protams, traukus pēc tam ir grūti izmazgāt, jo eļļainais ūdens stipri ieēdies, bet kas tādā gadījumā notiek ar ūdensvadiem un radiatoriem? Tie nav skaloti, taču maksu iekasē,” domā kundze.
Drūpošie ķieģeļi
apdraud dzīvību
Koknesiete uzskata, ka apsaimniekotāji nedomā arī par nama jumta daļu. “Mājas augšdaļā pamatīgi drūp ķieģeļi, apdraudot cilvēku dzīvību, bet par to neviens neliekas ne zinis. Arī apkures sistēma ir dīvaina — siltums sākumā nonāk trešajā stāvā un tikai tad pārējos. Rezultātā augšējā stāvā ir pārāk silts, bet mēs, pirmajos stāvos dzīvojošie, salstam. Arī mājas bēniņi nav nosiltināti, un šoziem komunālo pakalpojumu darbinieki tos sildīja, augšējo stāvu iedzīvotājiem radot pamatīgus plūdus. Šogad māja sāka brukt no jumta, bet nu draud drupt no pamatiem, jo tie ir daudz zemāki par ielu. Kas gan notiks, kad sāks kust trotuāru malās sablietētās sniega kaudzes? Māja no slapjuma sabruks, pagrabi pludos. Šogad namu pārvaldnieks ar mums slēdza jaunu koplīgumu, es gan to neparakstīju. Taču, lai zinātu, kur paliek mūsu maksātā nauda, deputātiem lūdzu īpašai komisijai uzdot pārbaudīt, cik iedzīvotāji šajos gados samaksājuši un kādi remonti ēkai 20 gadu laikā veikti,” raksta koknesiete.
Gandrīz puse
parādnieki
Lai noskaidrotu situāciju, “Staburags” sazinājās ar SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” namu pārvaldnieku Ziedoni Vildi. “Situācija tiešām ir bēdīga. Ēka Parka ielā 20 ir viena no vecākajām Koknesē. Sliktā tehniskā kārtībā ir arī nami Blaumaņa ielā 16 un 18. Nav jau tā, ka neviens neko nedara. Visam ir divas puses. Tā sauktajā garajā mājā ir ļoti daudz nemaksātāju. Pensionāri un vēl daži cilvēki regulāri norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, bet gandrīz puse ir ilgstoši parādnieki. Kādam dzīvoklim parāds iekrājies pat vairāk kā 2000 latu, taču nama iedzīvotāju kopējais parāds pārsniedz 20 tūkstošu. Saņemam tikai pusi no vajadzīgās apsaimniekošanas summas, un labāk nekļūst — dzīves līmenis, tāpat kā maksātspēja, tikai pazeminās. No daudziem ir grūti kaut ko piedzīt. Taču tāda ir šībrīža realitāte,” teic Ziedonis Vilde.
Meklēs iespēju
nomainīt jumtu
Vildes kungs piebilst, ka par siltumu gan neesot saņemtas sūdzības, bet tas, ka vienā mājas daļā ir vēsāks un citā siltāks, ir aktuāli visā Latvijā: “Vajadzību ir daudz, bet, kamēr māja nav sakārtota, jaunu sistēmu ieviest nevar. Plānojām ēkai nomainīt jumtu, bet visu “bremzē” lielās parādsaistības. Jumts ir ap 100 metru garš, un tā nomaiņa maksātu aptuveni 30 000 latu, taču mums nav līdzekļu. Ja būtu nauda, būtu vienkāršāk. Lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli, rudenī rīkojām divas sapulces, bet ieradās tikai trešdaļa iemītnieku. Pēdējā sanāksmē ziemā piedalījās arī divi deputāti, kuri izprot situāciju un cenšas tajā iedziļināties. Taču pārējie to īsti neizprot un uzskata, ka par privatizētajām mājām cilvēkiem jārūpējas pašiem. Bet es, un droši vien arī paši iedzīvotāji, uz to raugos citādi. Savulaik neviens nedomāja, kas notiks pēc dzīvokļu privatizācijas un kā ēkas apsaimniekos. Pārvaldīšanas likums stājās spēkā tikai pērnā gada janvārī, taču tas ir absurdi, jo, lai cilvēki apzinātos, ka tas ir viņu īpašums, likumam bija jābūt jau tad, kad mājas nodeva privatizācijai. Tāpēc vēl šobrīd daudzi domā, ka viņiem pieder tikai dzīvoklis, bet, piemēram, par jumtu nav nekādas daļas.”
Eiropas atbalstu
neredzēt
“Nesen 61 procents iedzīvotāju parakstīja jauno koplīgumu, un tas ir pirmais solis mājas sakārtošanas virzienā. Pašlaik apsaimniekošanas maksa noteikta 20 santīmu par kvadrātmetru un vēl tikpat — mājas jumta sakārtošanai, tātad kopā iznāk 40 santīmu. Ja šo summu maksātu visi, jumta maiņai būtu jākrāj četrus gadus, bet, tā kā norēķinās tikai puse iedzīvotāju, astoņus līdz desmit gadu. Taču diezin vai pēc tik ilga laika ēkai jumtu vispār vajadzēs. No likuma viedokļa par māju jārūpējas īpašniekiem, bet pārvaldnieks ir tas, kurš izpilda viņu vēlmes, domājot par finansējuma piesaisti un rodot risinājumu. Taču es nevaru māju sakārtot bez novada domes atbalsta. Ja tā piešķirtu vismaz sākumkapitālu, varētu kaut ko sākt darīt. Varētu īstenot Eiropas finansēto siltināšanas projektu, taču tas iespējams, ja parādnieku skaits mājā nepārsniedz 15 procentu. Ēkas, kas iekļaujas šajos procentos, var cerēt uz Eiropas Savienības atbalstu. Uz to pašlaik pretendē nami Indrānu ielā 3 un 7. Ja projektu apstiprinās, vasarā varēs sākt darbus, ēkas pilnībā atjaunojot,” stāsta Ziedonis Vilde.
Daļa ēkas “salīmēta”
Vaicāts par eļļaino ūdeni, Vildes kungs skaidro, ka to varēja izraisīt bojātais dziļurbuma sūknis, bet tas salabots. “Par ūdens kvalitāti runāts gadiem ilgi, un es domāju, ka problēmu reiz varētu atrisināt topošais jaunais dziļurbums. Taču, ja ūdens ieguves vietā arī ir ļoti tīrs, pa vecajām caurulēm nonākot līdz patērētājam, tas zaudē kvalitāti.
Runājot par skaitītājiem — visā Latvijā noteikts, ka ik pēc četriem gadiem tie jānodod pārbaudei, jo vienmēr daļa ir bojāti un jāmaina. Klients var izvēlēties arī jau pārbaudītu skaitītāju, kas maksā četrus latus lētāk,” skaidro Ziedonis Vilde. Savs redzējums viņam ir arī par drūpošajiem ķieģeļiem: “Zinām, ka šogad Aizkrauklē applūda daudzas mājas, bet ēkai Koknesē, Parka ielā 20, šī problēma ir ik gadu. Pārsedze nav nosiltināta, viss siltums plūst uz jumtu, līdz ar to sniegs un ledus kūst, applūdinot dzīvokļus, sienas tiek bojātas, un ķieģeļi drūp.
Pērnvasar pusmājai izdrupušās vietas aizmūrējām. Cilvēki strādāja līdz novembrim, bet ziemā darbus pārtrauca. Tos plānojam atsākt pavasarī, tomēr tas nav risinājums, jāsakārto visa māja,” uzsver Vildes kungs.
Varētu līdzfinansēt
Par iespējamo palīdzību mājas sakārtošanā vaicāju arī Kokneses novada domes priekšsēdētājam Viesturam Cīrulim. “Nams Parka ielā 20 celts pirms vairāk kā 40 gadiem, un tolaik tur izmitināja iedzīvotājus, kuru mājvietas pirms Pļaviņu hidroelektrostacijas darbības sākšanas applūdināja. Ēkas konstrukcijas ir diezgan neveiksmīgi veidotas un iedzīvotājiem sagādā raizes, tāpēc mudinājām “Kokneses komunālos pakalpojumus” sakārtot jumtu. Sākotnēji bija iecere remontēt visu māju, bet, tā kā ir tik daudz parādnieku, kredītu saņemt nav iespējams. Lai gan vēl neesam nolēmuši, pašvaldība nepieciešamības gadījumā ar līdzfinansējumu proporcionāli tai piederošo dzīvokļu skaitam varētu piedalīties jumta nomaiņā,” sola Cīruļa kungs.
