Apvienības “Par labu Latviju!” līdera Aināra Šlesera ierosinājums piešķirt Latvijas pilsonību ikvienam ārvalstniekam, kurš īpašā fondā ziedos miljonu eiro, sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi.
Premjers Valdis Dombrovskis to nodēvējis par pilsonības institūta idejas degradēšanu, bet Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka ar Latvijas pilsonību nevar tirgoties, jo lojalitāti pret valsti nevar nopirkt.
Ir cilvēki, kuri Šlesera ideju aizstāv, jo budžetā šādā veidā teorētiski varētu iegūt desmit miljardu eiro jeb septiņus miljardus latu valsts parāda atdošanai.
Vairāk tomēr ir to cilvēku, kuri šādu ideju neatbalsta, un es arī piederu pie tiem. Šlesera ieskatā Latvijas pilsonību varētu iegūt tikai pasaules bagātie pilsoņi ar legāliem ienākumiem un datus par viņiem rūpīgi pārbaudītu, tomēr tas atgādina prastu tirgošanos un būtībā pat valsts neatkarības un brīvības pārdošanu. Jo kam gan ir miljons pilsonības pirkšanai? Parastiem cilvēkiem, arī politiskajiem un ekonomiskajiem bēgļiem, tādas naudas nav. Bet kur dzīvo bagātnieki, kas gribētu Latvijas pilsonību? Raugos Krievijas virzienā, tur ir gana bagātu cilvēku, iespējams, arī Šlesera sadarbības partneru, kuri vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, lai te iegūtu politisku un ekonomisku varu. Kļūstot par pilsoņiem, Latvijas valstij nelojāli bagātnieki varētu gūt arī lielu politisku ietekmi. Turklāt līdzīgi kā cara Pētera I laikā bijām logs uz Eiropu, arī tagad tāds esam — tikai uz visu plašo Eiropas Savienību, un arī mūsu kaimiņvalsts varasvīri to vēlas brīvi virināt.
Laikā, kad tik daudz darīts, lai nepieļautu pilsonības dalīšanu pa labi un pa kreisi, kad cīnāmies pret korupciju, šāda tirgošanās būtu korupcijas atzīšana un klanīšanās naudas priekšā. Padomju Savienības laikos teica: mēs iesim pār robežām paceltu galvu. Vai tagad to darīs par naudu?
Politspekulants — tāds apzīmējums Šleseram ir visai piemērots, tomēr labāk lietotu vārdu “kangars”. Cilvēks, kurš par naudu gatavs pārdot visu, kas lielai daļai latviešu ir dārgs. Pat valsti. Esam lielķezā, mums ir lieli parādi, tomēr pilsonības pārdošana man šķiet tikpat dramatiska kā cilvēku orgānu tirgošana, lai iegūtu naudu ģimenes uzturēšanai. Mēs savu valsti un tās brīvību esam pārāk grūti izcīnījuši, lai to tik viegli atļautos zaudēt.
