Pirms Starptautiskās sieviešu dienas “Staburags” aicināja četrus sabiedrībā pazīstamus vīriešus pastāstīt, ko viņi sievietēs vērtē visaugstāk.
Patīk iepriekš
neparedzamais
Uldis Riekstiņš, a. s. “Swedbank” Aizkraukles filiāles vadītājs, ikdienu pavada ļoti sievišķīgā kolektīvā — starp astoņām sievietēm. Darbavietā sievietēs viņš visaugstāk vērtē spēju domāt racionāli un nošķirt emocijas, savukārt privātajā dzīvē racionāla attieksme nekam neder: “Privātajā dzīvē tomēr vissvarīgākās ir emocijas, man patīk, ja notiek kaut kas iepriekš neparedzams.”
Uldis Riekstiņš atklāj, ka viņam nozīmīgs ir arī sievietes vizuālais tēls. Ikdienas darbā daudz nākas kontaktēties arī pa tālruni, tāpēc bieži vien priekšstats par sievieti rodas jau no intonācijas un runasveida vien. “Cita lieta, vai tas vienmēr atbilst īstenībai. Protams, ka nē!” atzīst Riekstiņa kungs.
Neprātīgākais, ko varētu izdarīt savas mīļotās sievietes dēļ — mainīt nodarbošanos un dzīvesvietu, ja tas būtu abu kopīgs lēmums, nevis uzupurēšanās.
8. marts Uldim Riekstiņam vairāk asociējas ar Mātes dienu, jo bērnībā šajā dienā mammai vienmēr dāvināti pirmie pūpolzari. Šodien mājās tiks tukšota glāze šampanieša, bet tagad, kad lasāt šīs rindas, “Swedbank” sievišķīgais kolektīvs no sava vadītāja jau ir saņēmis pirmos pavasara ziedus un sveicienus Sieviešu dienā!
Dzīves
virzītāja
Arī ārsts Valdis Grīgs strādā sieviešu kolektīvā, un viņš sievietē visaugstāk vērtē sievišķību: “Sievietei jābūt mērķtiecīgai, labi jāizskatās, lai vīriešiem būtu patīkami raudzīties, un reizē viņai jābūt arī pietiekami gudrai.”
Valdis Grīgs uzskata: ir labi, ja sieviete ir stipra, pati tiek ar visu galā bez vīrieša palīdzības, tomēr viņai jābūt sievietei, kura reizēm var atļauties būt arī vāja un neaizsargāta: “Sievietei šīs lietas jāsabalansē, viņa nedrīkst pārvērsties par “tanku”, kas iet tikai uz priekšu. Pasaule bez sievietēm būtu garlaicīga, jo tieši sievietes dzīvē ievieš korekcijas, sieviete ir arī māte — dzīves virzītāja.”
8. marts arī Valda Grīga sievišķīgajā kolektīvā — Aizkraukles medicīnas centra terapijas nodaļā — noteikti būs vēl sievišķīgāks par citām dienām.
Iepazīst sarunas
laikā
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa priekšnieks Aigars Zīmelis sievietēs visaugstāk vērtē spēju aizstāvēt savu viedokli un to pamatot: “Protams, vispirms sievietē pamanu ārējo tēlu — kā viņa izskatās un izturas. Tikai vēlāk, sarunas laikā, sieviete atklājas vairāk un var spriest, kāda viņa ir, kādas ir viņas labās vai sliktās īpašības.”
Arī policistu kolektīvā ir daudz daiļā dzimuma pārstāvju, un šī būs svētku diena arī darbā. Aigars Zīmelis atklāj, ka ir patīkami, ja blakus ir stipra sieviete, kura pati ar visu var tikt galā, tikai tad arī vīrietim latiņa tiek pacelta augstāk: “Es domāju, ka arī visstiprākajai sievietei jābūt vīrietim, kurš vienmēr atbalstīs un palīdzēs. Vīrieši nedrīkst dzīvot ar apziņu, ka gan jau sievietes visu izdarīs mūsu vietā. Mums ir jābūt tam stiprajam plecam, uz kuru vienmēr var paļauties. Kāda būtu dzīve bez sievietēm? Grūti iedomāties, droši vien ļoti neinteresanta!”
Ieklausās viņas
viedoklī
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs teic, ka ir diezgan mulsinoši runāt par sievietēm, jo ikdienā pieradis atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar darba lietām: “Sieviete manā uztverē ir ģimenes siltuma un mājas izjūtas radītāja. Kolektīvos, kuros ir daudz sieviešu, var pamanīt, ka tur vide ir daudz mājīgāka, omulīgāka un siltāka, arī pie mums. Sievietes labestība un sirsnība ne tikai pret saviem ģimenes locekļiem, bet arī darbavietā, ir īpašības, ko viņās vērtēju visaugstāk. Vīrieši uz visām lietām raugās praktiski, sievietes — emocionālāk.”
Einārs Zēbergs atzīst, ka darbavietā, pieņemot lēmumus, vienmēr ieklausās arī sieviešu viedoklī, lai arī tas ir emocionālāks, tomēr argumentēts.
Sievietes dēļ varētu atteikties no saviem ieradumiem vai vaļaspriekiem, ja tas traucētu ģimenei un attiecībām. Sievietē svarīgs arī vizuālais tēls, lai viņa būtu laba un interesanta sarunu partnere. “Dzīve bez sievietēm nav iespējama bioloģiski, tomēr, ja tā būtu, es tādā pasaulē negribētu dzīvot! Tā noteikti būtu bezkrāsaina.”
