Desmit Skrīveru novada domes deputātiem balsojot par un diviem pret, akceptēja budžetu 2011. gadam. Viens no deputātiem uz sēdi nebija ieradies. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatbudžets kļuvis par 130 tūkstošiem latu jeb par 10 procentiem “liesāks”. Atšķirībā no valsts pašvaldības budžets nedrīkst būt ar deficītu, tas nozīmē — izdevumi nevar pārsniegt ienākumus. Pēc šī principa arī tapis šīgada ieņēmumu un izdevumu aprēķins.
Jāiegūst divi miljoni
Budžeta ieņēmumi šogad plānoti 1 miljona 903 tūkstošu latu apmērā. Pērn valsts garantētās summas saņemtas, un budžets tika izpildīts par 95%. Cerams, tikpat labi veiksies arī šogad, kad prioritātes ir bērni, izglītība un investīcijas — teic domes izpilddirektors Aigars Orups.
No pērnā gada kasē bija atlicis turpat 200 tūkstošu latu. Pārējo naudu paredzēts iegūt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (ap 934 tūkstošiem latu), 66 tūkstošus — no nekustamā īpašuma nodokļa. Pieskaitot vēl citus, mazākus, ieņēmumus, pavisam jāsaņem 1 miljonu 900 tūkstošu latu. Vai šo ieņēmumu plānu varēs izpildīt? Nekustamā īpašuma nodoklis taču palielināts dubultīgi. Diemžēl jau par pērno gadu izveidots cilvēku, kuri šo nodokli nemaksā ilgstoši, saraksts.
Mazāk arī kultūrai
Kā naudu tērēs? Lauvastiesa tiks izglītībai — 800 tūkstošu latu. Vairāk kā puse — 523 tūkstoši — Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai. Šogad tajā plānots realizēt divus projektus — izveidot datortīklu un iegādāties datorus. Līdzekļi tam budžetā paredzēti, bet sarežģījumi valsts līmenī var radīt situāciju, ka līdz vasarai, kad šis projekts vēl būs spēkā, iepirkuma procedūra tā arī nenotiks.
Tā kā Skrīveros cieņā ir rokasbumba, sadarbībai ar Aizkraukles novada sporta skolu, savu komandu treniņiem, kā arī citām sporta aktivitātēm aizkraukliešiem ieskaitīs ap 7 tūkstošiem latu.
Tikai par nepilniem tūkstoš latiem mazāk saņems Skrīveru mūzikas un mākslas skola. Pērn atvēlēja 67 tūkstošus latu, šogad — 66,6.
Abu bērnudārzu — “Saulēni” un “Sprīdītis” — iztikšanai paredzēta par 23 tūkstošiem latu mazāka summa kā pērn. Tas gan nenozīmē, ka finansējums samazināts tik dramatiski. Lielās izmaiņas skaitļos ir pērn īstenoto projektu dēļ. Šogad samazinājums skāris vien saimnieciskas lietas, neatvēlot ne santīma remontdarbiem un pamatlīdzekļu iegādei.
Par 16 tūkstošiem latu mazāk salīdzinājumā ar pērno gadu paredzēts novada kultūras centram — 100 tūkstošu. Centra vadītāja Baiba Dronka teic, ka 2011. gadam piešķirtais, līdzīgi kā citām iestādēm novadā, ir izdzīvošanas budžets. Tas gan nenozīmē, ka tādēļ pasākumu būs mazāk. Iepriekš ar māksliniekiem vienojās par noteiktu maksu, bet turpmāk aicinās tos, kuri pārdos savas ieejas biļetes. Samazināto līdzekļu dēļ vairāk darba valsts svētkos būs novada pašdarbniekiem. Šogad vajadzēs aizmirst par pamatlīdzekļu — skaņu aparatūras, tērpu — iegādi. Par 500 latiem mazāk — Ls 1000 — atvēlēts Daugavas svētkiem un citiem ikgadējiem pasākumiem.
Toties joprojām atbalstīs pensionāru biedrību, rokasbumbas komandas un citas organizācijas, kuras darbojas kultūras centra paspārnē. 1000 latu šogad atvēlēts jauna bukleta par Skrīveriem izdošanai.
Astoņi projekti
izaugsmei
Ceļu kopšanai novada teritorijā šogad no valsts ieskaitīs tikai 30 tūkstošu latu. 2009. gadā šī summa bija divas reizes lielāka. Šogad mēnesī paredzēts tērēt 2500 latu. Ar to pietiek, lai divas reizes mēnesī nogreiderētu vai ziemā izšķūrētu visus ceļus.
Dzīvē notiek citādi, un pērn decembrī ceļi bija jātīra katru otro dienu, vienā mēnesī iztērējot divarpus mēnešiem paredzēto. Tāpēc papildu izdevumi jāiekļauj pamatbudžetā. Kā norēķinās par paveikto? Uzņēmēji strādā avansā — samaksu par pakalpojumiem viņi saņems vēlāk. Par kādu naudu ceļus remontēs, izpļaus grāvjus? To darīs par pašvaldības līdzekļiem.
Novadā pērn sākts vienpadsmit projektu ēku un infrastruktūras uzlabošanai. Nauda ņemta no Valsts kases. Astoņi kredīti ir īstermiņa — par tiem jānorēķinās līdz 2020. gadam. Trīs projekti — ūdenssaimniecības, Skrīveru sociālās aprūpes centra ēkas būve un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vecā korpusa atjaunošana — ir ilgtermiņa, un ilgākais atmaksas grafiks vienam no tiem beidzas pēc 24 gadiem. Par šiem projektiem novada domei jāatdod divarpus miljoni latu. Šogad šim mērķim kopā ar aizdevuma procentiem budžetā ierēķināts 240 tūkstošu latu.
Šogad konceptuāli atbalstīts lēmums piedalīties konkursā par saules kolektoru ierīkošanu pašvaldības ēkām siltā ūdens ražošanai.
Algas
nepalielina
Domes, tāpat kā iestāžu, budžets samazināts, atstājot tikai tiešās izmaksas un atalgojumu. Algu fonds palielināts vien minimālās darba algas pieauguma dēļ. Nācies atteikties no dažiem projektiem, piemēram, no datortīkla pilnveidošanas.
Dažās pašvaldības iestādēs strādājošajiem algas pat samazinātas, un, kā saka domes izpilddirektors, augsti kvalificēti speciālisti spiesti strādāt par minimālo algu. Domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko šogad saņems 609 latus. Pēteris Jansons ieņem divus amatus — ir pansionāta vadītājs (Ls 447) un domes priekšsēdētājas vietnieks (Ls 76). Domes izpilddirektora Aigara Orupa atalgojums ir Ls 478. (Visas summas ir pēc nodokļu nomaksas.)
Bērni būs paēduši
Sociālajai palīdzībai pērn piešķīra 498 tūkstošus latu. No tiem 330 tūkstošu atvēlēja sociālās aprūpes centram “Ziedugravās”, kas gan darbojas pēc pašfinansēšanās principa un izdevumus kompensē no saviem ieņēmumiem. Arī šogad sociālajiem izdevumiem atvēlēta līdzīga summa — 493 tūkstoši latu, tajā skaitā pansionātam 320 tūkstošu. Sociālā dienesta vadītāja Ilze Rudzīte stāsta, ka kopējā summa sociālā atbalsta pasākumiem jeb pabalstiem un pakalpojumiem ir 112 tūkstošu latu, pērn — Ls 118 000. Tā kā kopējais budžeta apjoms samazināts, mazāk naudas arī sociālajam atbalstam.
Prioritāte ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Lai arī samazināti, taču saglabāti veselības aprūpes pabalsti trūcīgajiem iedzīvotājiem, jo viņi atbalstu saņem arī no valsts. Par trešdaļu mazāk naudas atvēlēts skolēnu mācību līdzekļu iegādei, kā arī sociālā dienesta atbalsta pasākumiem — psihologa konsultācijām, transporta un sadzīves pakalpojumiem, kurus pērn izmantoja 92 personas. Agrāk trūcīgie iedzīvotāji sociālajā dienestā veļu varēja gan mazgāt, gan žāvēt, turpmāk jāžāvē būs pašiem. Samazināts arī vienreizējais atbalsts trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. Saglabātas brīvpusdienas 80 no 436 skolēniem un 49 no 153 bērnudārzu audzēkņiem. Šim mērķim šogad tērēs turpat 12 tūkstošu latu. Tikpat daudz naudas būs arī dzīvokļu pabalstiem un Ls 28 000, lai nodrošinātu garantētā minimālā ienākuma (Ls 40 pieaugušajiem un Ls 45 bērniem) izmaksu. Šo cilvēku skaits novadā gada laikā palielinājies trīs reizes — no 76 cilvēkiem 2009. gadā līdz 211 pērn. Par gandrīz 3 tūkstošiem latu samazināts finansējums ilgstošā aprūpē esošajiem pansionāta iemītniekiem. Tas gan nenozīmē, ka līdz ar to 20 — 23 “Ziedugravās” mītošajiem kaut kā trūks. Samazinājums attieksies uz jaunajiem iemītniekiem. Viņu ievietošanu pansionātā turpmāk izvērtēs vēl rūpīgāk. Viena cilvēka uzturēšanās pansionātā mēnesī maksā Ls 290, no šīs summas novadam jāsedz Ls 150. Tāpat kā pērn, arī šogad mājas aprūpei atvēlēts 6000 latu, nodrošinot četru aprūpētāju darba samaksu, bet šogad aprūpējamo skaits varētu būt divas reizes lielāks.
Nedod tik,
cik prasa
Bezdarbnieku stipendijām jeb tā saucamajiem “simtlatniekiem” saistībā ar līgumu starp novada domi un Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles filiāli, kas ir spēkā līdz šīgada beigām, valsts piešķirs 121 500 latu. No šīs summas “simtlatnieku” algām — 98 tūkstošus. Pārējā nauda paredzēta inventāra iegādei, darbu vadītāju, organizatoru un grāmatvežu atalgojumam. Kā stāsta Skrīveru vides pārvaldības speciāliste Inita Kantāne, kura ir atbildīga par šī projekta norisi novadā, no pērnā gada nogales un šīgada sākuma aģentūras atļauju veidot jaunu darba vietu saņemt ir arvien grūtāk. Decembrī papildu netika piešķirta neviena, savukārt martam pieprasīto 20 vietā apstiprinātas tikai 10. Februāra beigās novadā šajā programmā ir nodarbināti 35 skrīverieši, bet kopš līguma noslēgšanas līdz februārim šajā programmā kopumā radītas 139 darba vietas, un tajās strādājuši 147 cilvēki.
