Ar mazu ieguldījumu liels ietaupījums
“Latvenergo” Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine iesaka praktiskus padomus mājsaimniecībām, kurus ievērojot ikdienā iespējams ietaupīt elektroenerģiju.
Vecā ledusskapja pārvērtības
Daudzās mājsaimniecībās joprojām funkcionē vairāk nekā desmit gadu veci ledusskapji. To energoefektivitāti var palielināt, mainot ledusskapja durvju blīvgumijas. Veikt šo nomaiņu, kas izmaksās nedaudz mazāk par desmit latiem, var arī pašu spēkiem, un turpmākajā gadā iespējams samazināt ledusskapja elektrības patēriņu pat par ceturto daļu.
Iztīrām boileru
Ja pēc vairāku gadu darbības boilera sildelements apkaļķojies, tas jātīra, pretējā gadījumā paaugstināts elektroenerģijas tēriņš ir neizbēgams. Pat mājsaimniecībā, kurā regulāri mainīti ūdens filtri, boilera sildelementa apkope jāveic ne retāk kā reizi gadā. Elektroenerģijas patēriņu mazinās arī mazgāšanās dušā, nevis vannas lietošana. Tāpat svarīgs boilera temperatūras regulējums. Energoefektivitātes centrā veikti pētījumi, kas apliecina, ka regulējuma norma ir optimāla 60 grādu robežās. Piemēram, četru cilvēku ģimenei trīsistabu dzīvoklī, noregulējot 59 grādu ūdens temperatūru, elektroenerģijas patēriņš ir 100 — 150 kWh mēnesī, bet, ja ir maksimālā temperatūra, patēriņš ir 300 — 400 kWh.
Ar mazo TV izdevīgāk
Televizors mājsaimniecībās ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem. Atšķirībā no pārējām ierīcēm, kuras ar katru jauno modeli kļūst energoefektīvākas, jaunās paaudzes TV tērē vairāk elektroenerģijas. Piemēram, plazmas TV ar lielu ekrānu var patērēt pat līdz desmit reizēm vairāk nekā vecā parauga kineskopa TV.
Eksperti iesaka jaunās ierīces nelielu skatīšanās paužu laikā pārslēgt gaidīšanas režīmā un neatstāt ieslēgtu TV, kad saimnieki rosās blakusistabās.
Gaismeklis ekonomē
Dažādu veidu apgaismes ķermeņi sniedz ietaupījumu mājsaimniecību budžetā. Piemēram, kvēlspuldzei darbības laiks ir 1000 stundu, kas Latvijas apstākļos mājsaimniecībā ir viens gads, jaunajām halogēnajām spuldzēm tas ir trīs gadi, bet energoefektīvajām — 6 — 15, pat 20 gadu. Energoefektīvās spuldzes, kaut arī to cena ir salīdzinoši augsta, sākot no 3 latiem, darbojas ik dienu divus gadus un šajā laikā atpelna to iegādes izdevumus, pilnībā kompensējot enerģijas patēriņu. Parastās kvēlspuldzes darba mūžs ir krietni īsāks un patēriņš četras reizes lielāks.
Lai justu ietaupījumu, mājsaimniecībā ik dienu būtu jālieto 3 līdz 5 šādas energoefektīvās spuldzes, tad mēneša elektrības rēķins kļūs jūtami mazāks.
Piemērota spuldze
Eksperti norāda, ka jaunākās paaudzes energoefektīvās spuldzes darbojas pat dažādu jaudu režīmos — piemēram, ir tā saucamā dežūrgaisma un pilnas jaudas režīms. Spuldzi ieskrūvē jau esošās kvēlspuldzes vietā, un dzīvokļa elektrosistēma nekādā veidā nav jāmaina, tajā nav jāveic papildu ieguldījumi — spuldze vienkārši reaģē uz elektrības slēdža impulsu.
Katram — 150 mājaslapu
Nesen interneta meklēšanas servera “Bing” komanda veica pētījumu un konstatēja, ka internetā atrodams nedaudz vairāk kā triljons mājaslapu. Tas nozīmē, ka uz katru pasaules iedzīvotāju ir aptuveni 150 lapu.
Ja vienai lapai patērē tikai vienu minūti, tad visu lapu apskatei ir nepieciešams 31 000 gadu. Turklāt bez atpūtas un nakts miega. Noskaidrots, ka pagājušajā gadā mājaslapu populācija pieaugusi par 15 procentiem. Visvairāk interneta lietotāju ir Ķīnā — apmēram 338 miljoni, vairāk nekā visi ASV iedzīvotāji kopā. Pēc pēdējiem statistikas datiem, pasaulē internetu lieto 1 596 270 108 cilvēki jeb 23,8 procenti zemeslodes iedzīvotāju. Un šis skaitlis strauji aug.
Cienasts sarkankrūtīšiem
— Šoziem mājas tuvumā reizēm var redzēt veselu baru sarkankrūtīšu. Parasti viņus šajā laikā redz tikai mežā. Labprāt piebarotu, bet ar ko?
Līva Pļaviņās
Tas, ka cilvēku mītņu tuvumā parādās sarkankrūtīši jeb svilpji, nav nekas neparasts. Ziemā viņi meklē barību arī pilsētās — tur ir apstādījumi, kur putni allaž var atrast ko knābājamu, ir arī barotavas. Sarkankrūtīši pārtiek galvenokārt no dažādu koku un citu augu sēklām. Pavasarī viņi barojas arī ar koku un krūmu pumpuriem. Neko īpašu barotavā likt nevajag, pietiek ar saulespuķu sēklām, var iebērt arī sauju rudenī savākto pīlādžogu. Atšķirībā no zīlītēm svilpji ir atturīgāki — uzreiz nemetas klāt cilvēku izliktajam cienastam.
Svilpji ir drukni, ar īsu, paresnu knābi. Tēviņiem krūtis un vēders ir sarkanā, mātītēm — sārti brūnganpelēcīgā krāsā. Par svilpjiem viņus sauc tādēļ, ka putniem ir klusa un reti dzirdama dziesma, bet visbiežāk viņu sauciens ir sērīga svilpošana. Pieaugušu putnu ienaidnieki ir vanagi un pūces, bet ligzdas apdraud caunas un vāveres. Svilpji ir nometnieki, bet ziemā viņi veic arī pārlidojumus.
