Starptautiskajā dzimtās valodas dienā 21. februārī uz pasākumu Eiropas Savienības mājā bija pulcējušies Latviešu valodas aģentūras organizēto konkursu laureāti no visas Latvijas.
Vairāk nekā piecdesmit pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem valodu uzņēmums “Skrivanek Baltic” piedāvāja iepazīt dzimtās latviešu valodas bagātību, organizējot spēli “Vai zini šo vārdu?”. Spēles uzdevums bija uzminēt apvidvārdus — vārdus, kurus lieto kādā noteiktā apvidū un kas nav literārās valodas leksika, bet ir viens no tās bagātināšanas avotiem.
Skolēnu apvidvārdu zināšanas bija bagātīgas, tāpēc bez pūlēm tika uzminēti tādi vārdi kā tupenis un buļba (kartupelis), krizdoles un stiķenes (ērkšķogas), kaiva (kaija), skotele (priekšauts), dardedze (varavīksne), česnaki (ķiploki), ķisens (spilvens), ciskudrilla (velosipēds), knauši (odi), kunna (varde), sērmūkslis (pīlādzis), sābris (kaimiņš).
Mazāk zināmi un grūtāk uzminami skolēniem izrādījās vārdi: žugura (stārķis), kušķiņi (jēri), vaiduot (slimot), rupucs (krupis), skutuls (bļoda), aizgore (aizkrāsns).
Bija arī kuriozi — ar Kurzemes pusē lietoto vaboles apzīmējumu “bambel” daži spēles dalībnieki saprata bumbieri vai konfekti, savukārt kurčiks (tītars) izklausījās pēc cigaretes vai gurķīša. Arī par darbības vārda “pepināt” (karsti žāvēt zivis) nozīmi domas bija atšķirīgas, un izskanēja tādi varianti kā pīpēt, tipināt, raudāt un cepināt. Latgales puses apvidvārdā “patmaļis” (dzirnavas) skolēni piedāvāja saukt platmali, patmīli, nomali vai mēteli. Sipisnīks (biezpiens) bērniem izklausījās pēc sienāža, bet spindzenes dažiem puiškāniem (zēniem) šķita piemērots apzīmējums meitenēm (merģelēm), nevis lapsenēm.
Spēles beigās noskaidroja vislabākos apvidvārdu zinātājus, un tās bija Santa Ķere no Ogres pamatskolas 6.b klases un Līva Strazdiņa no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases.
