Aizvadītā nedēļa pagājusi ikdienas darbos un lielā aukstumā. Sals uztrauc ne tikai tāpēc, ka ārā ir auksti, bet arī tādēļ, ka šomēnes daudz vairāk ir jākurina un iedzīvotājiem par siltumu būs vairāk jāmaksā. Diemžēl arī sinoptiķu prognozes vēsta, ka aukstums nemazināsies līdz pat februāra beigām.
Februārī ir mazāk dienu, bet, ņemot vērā, ka apkurei izmantots daudz vairāk gāzes nekā iepriekšējos mēnešos, rēķini nebūs mazāki.
Pagājušajā nedēļā ziņās izskanēja informācija, ka privāto apkures parādu summa kopš sezonas sākuma ir trīskāršojusies un pārsniegusi 60 miljonu latu. Reizē ar apkures parādiem krājas parādi arī par komunālajiem pakalpojumiem un ēku apsaimniekošanu. Aizkraukles iedzīvotāji par siltumu mūsu uzņēmumam februāra sākumā bija parādā 186 tūkstošus latu. Šī summa ir liela, tas ir tikpat, ja vienu mēnesi neviens aizkrauklietis nebūtu samaksājis rēķinu par siltumu. “Aizkraukles siltumā” strādāju kopš 1980. gada un par parāda piedzinēju no 2000. gada. Neatceros, ka iedzīvotājiem būtu tik lieli parādi. Faktiski visiem, kuriem ir parādi par siltumu, ir hipotekārie kredīti, viņus “spiež” bankas. Viņi vispirms maksā bankai, nevis mums, un iznāk tā, ka mēs kreditējam viņus, dodam bezprocentu kredītu. Arī mums jāmaksā kredīts un par piegādāto gāzi jāmaksā ik pēc desmit dienām, mums ir jāstrādā, mēs nevaram nekurināt.
Kādreiz katra mēneša sākumā sūtījām pretenzijas tiem parādniekiem, kuriem nesamaksātā summa pārsniedza 100 latu, tagad šādas pretenzijas sūtām tiem, kuriem parāda summa pārsniedz jau 200 latu. Ir tādi cilvēki, kuri pēc pretenzijas saņemšanas mums zvana, un mēs vienojamies par parāda atmaksas termiņiem. Ja situācija ir ļoti smaga, iesakām viņiem vērsties sociālajā dienestā. Ar sociālo dienestu mums ir ļoti laba sadarbība, un daudziem cilvēkiem ir palīdzēts. Protams, ne visi vēlas iet uz sociālo dienestu un lūgt palīdzību, bet tā ir viena no izejām. Diemžēl ir arī tādi, kas neliekas ne zinis par parādu, un viņus esam spiesti iesūdzēt tiesā. Zinu, ka ir arī tādi, kas brauc ceļojumos, bet par siltumu nemaksā.
Daudzus dzīvokļus bankas pārdod izsolē, bet parāds par siltumu netiek dzēsts. Nav iespējams nosegt pat aizdoto summu. 2007. gadā, kad kredītus deva visiem, kuri gribēja, divistabu dzīvoklis maksāja 35 tūkstošos latu, tad tagad to pārdod par 10 tūkstošiem. Nav gan skaidrs, kā toreiz, izsniedzot kredītu, banka īpašumu novērtēja par tik augstu cenu, bet tagad šī paša īpašuma cena ir divas un pat trīs reizes samazinājusies. Šiem kreditoriem jāmaksā bankai ne par ko, jo viņiem vairs nav ne mājokļa, nekā. Protams, mēs esam spiesti arī šādu parādnieku lietu sniegt tiesā, bet ko no viņiem var piedzīt, ja viņiem nav ne darba, ne īpašuma? Situācija ir tāda: valsts ir parādā, mēs esam parādā, mums ir parādā — tās kā nebeidzams aplis, mēs visi esam sasaistīti vienā nenormālā parādu jūklī.
Nupat medijos paziņoja, ka valsts starptautiskajiem aizdevējiem ir parādā piecus miljardus latu. Kas šādu parādu varēs atdot? To vēl mūsu bērnubērni maksās. Solīt jau sola, ka aizņemsies vairs tikai nākamajā gadā un pēc tam aizņēmumi netiks veikti, bet tie ir tikai kārtējie solījumi. Visu laiku tikai ziņo par konsolidāciju un valdības nākotnes plāniem, bet nekas nemainās. Meklē tikai, kur aizņemties miljonus, kas mums pašiem būs jāatmaksā. Vaino iepriekšējās valdības un tagad augstos amatos liek savus cilvēkus. Šajās dienās atkal nomainīja “Lattelecom” valdi, un vadītāju krēslos Zaļo un zemnieku savienība un “Vienotība” salika savus cilvēkus. Vai no tā kas mainīsies?
Pagājušajā nedēļā vēl paziņoja, ka paaugstinās maksu par patērēto elektroenerģiju. Domāju, ka maz ir tādu cilvēku, kas mēnesī patērē mazāk par simts kilovatstundām elektrības. Protams, ja ģimene nav liela, tas ir iespējams. No janvāra vēl paaugstināja PVN. Visas šīs paaugstinātās izmaksas ietekmē arī mūsu uzņēmumu. Nezinu, kur valdība skatās un ko domā. Laikā kad, cilvēkiem jau tā ir tik grūti, vēl paaugstina nodokļus, izmaksas, bez kurām nevar normāli izdzīvot.
Un tajā pašā laikā uzzinām, ka Rīgas domes amatpersonas no autoražotājiem kukuļos saņēmuši miljonus. Vācijas autobūves koncerna “Daimler” kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks transporta jautājumos un tagadējais SIA “Rīgas satiksme” padomes priekšsēdētāja Leona Bemhena vietnieks Leonards Tenis. Savukārt pats Bojārs un Bemhens no komentāriem atsakās. Maz ticams, ka viņi neko nezināja. Arī pie mums vajadzētu simtkāršot sodus par kukuļošanu, kā to nupat ierosinājis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Nedēļas nogalē šokēja ziņa, ka kinoteātrī “Forum Cinemas” Rīgā nošauts cilvēks. Šo ziņu tiešām uztvēru ar satraukumu. Nesaprotu, kā var nošaut cilvēku par to, ka viņš aizrāda par skaļu popkorna ēšanu! Tas ir baismīgi. Sākumā domāju, ka tas noticis kaut kur Amerikā. Tas tikai pierāda, ka nekur nevar justies drošs. Arī man ikdienas darbā nākas satikties ar daudziem ikdienas nomāktiem cilvēkiem. Daudzi cilvēki uzskata — ja es rakstu brīdinājuma vēstules, tad es esmu vainīgā, bet tas ir tikai darbs, kas man jāpadara, un, ja ne es, tad to veiks kāds cits.
Iepriecina, ka tuvojas pavasaris un drīz kļūs siltāks. Brīvdienās, kaut arī bija auksti, spīdēja saule. Brīvās dienas parasti veltu sev, lai atpūstos no darba ikdienas, jo nav viegli katru dienu uzklausīt cilvēku bēdustāstu. Daudzi parādnieki, kas zvana, parasti izkrata sirdi, un tie nav priecīgi stāsti, kurus klausīties.
