Brīvdienās viena no ģimenēs visvairāk apspriestajām tēmām bija slepkavība kinoteātrī “Forum Cinemas” Rīgā, kur kāds vīrietis seansa beigās nošāva citu kinoskatītāju. Konflikta cēlonis prozaisks — pārāk skaļa popkorna ēšana, par ko aizrādītājs tika sodīts ar četriem nāvējošiem šāvieniem.
Ja kāds Latvijā veidotu muļķīgāko nāves gadījumu topu, iespējams, šis būtu vienā no pirmajām vietām.
Pirms gadiem 20 šāds incidents nebūtu iespējams, jo cilvēki gāja baudīt kino, nevis grauzt popkornu. Kārtību zālē parasti uzraudzīja biļešu kontrolieris.
Lasītāju komentāri internetā atklāj viedokļus par ēšanu kinoseansu laikā: “Popkorna smaka ir pretīga, man momentā “rauj uz augšu”, tāpēc uz kino neeju”, “… kad sajauc divas nesaderīgas lietas — mākslu un “rīšanu”, tad allaž kaut kas saiet grīstē. Tieši popkorna un citas trokšņošanas dēļ kinoteātrus vairs neapmeklēju. Tagad vēl uzzināju, ka tur var kļūt par slepkavības upuri…”.
Kino nevarētu būt vainojams, jo sižets nav agresīvs. Filma “Melnais gulbis” vēsta par divu baletdejotāju sacensību par lomu izrādē. Taču nepamatota cilvēku agresivitāte var būt saistīta ar spriedzi un stresu, kas radies krīzes laikā — šādu versiju pieļauj sociālantropologs Roberts Ķīlis. Viņš uzskata, ka Latvijā ir salīdzinoši maz publisku neapmierinātības izpausmju, piemēram, cilvēki neiet demonstrācijās, tāpēc agresivitāte vairāk izpaužas individuālos gadījumos. Šis notikums raksturo arī sabiedrību kopumā. Šādu ekscesu droši vien būs vairāk, jo cilvēki kļūst arvien aizkaitināmāki un nervozāki. Acīmredzot šāvējam pēdējais piliens bija kaimiņa aizrādījums.
Latvijā ieroči nav nopērkami tik vienkārši, kā, piemēram, Amerikā, tomēr kinoteātrī notikušais ir pirmais signāls: ieroču iegūšanas un lietošanas noteikumus nedrīkst “mīkstināt”. Ja neprotam cienīt cilvēka dzīvību, labāk paliksim pie dūrēm.
