Medijus ir pāršalkusi ziņa, ka vairs nebūšot iespējams iegādāties saimniecības “Neslinko” tomātu kolekcijas sēklas, ka amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust. Tam iemesls esot Ministru kabineta 11. janvārī apstiprinātie noteikumi par noteiktos apstākļos audzējamām dārzeņu šķirņu sēklām, par to atzīšanu un šo sēklu aprites noteikumiem, kas stājās spēkā no 15. janvāra. Pausts satraukums arī par to, ka šie noteikumi lobēs sēklu lieltirgotavas, ka nu visiem būšot jāaudzē tikai to šķirņu tomāti, uz kuru paciņām pie šķirnes nosaukuma ir norāde F1. Bažas arī par to, ka F1 šķirņu tomāti esot modificēti un ka visi šie noteikumi ir vienā vienīgā nolūkā — lai audzētu šo šķirņu tomātus, no kuriem nevar iegūt sēklas.
Vai tiešām kāda ierēdņa īpaši izdomātu noteikumu dēļ zaudēsim iespēju izstādēs skatīt interesanto tomātu, ķirbju un paprikas kolekciju? Vai mazie dārzeņu audzētāji tiešām tiks palikti “zem lieltirgotavu tupeles”? Lai gūtu atbildi uz šiem jautājumiem un kliedētu jebkādas šaubas, vērsāmies pie Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta vecākā referenta Ginta Lankas.
— Jaunajā likumā un Ministru kabineta noteikumos runāts par “noteiktos apstākļos audzējamām dārzeņu šķirnēm”. Kas tās ir par šķirnēm, ko nozīmē šis termins?
— Noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes ir tādas, kurām ir izvirzītas specifiskas prasības, piemēram, ka tās audzējamas siltumnīcās vai kopjamas ar rokām, vai ražas novākšana jāveic izlases veidā, jo komerciālām šķirnēm ir prasība, ka tām jānogatavojas vienmērīgi. Šie noteikumi uz Latviju attiecas minimāli, bet, tā kā tā ir Eiropas Savienības direktīva, tā jāievieš visās savienības valstīs. Vairāk šie noteikumi attiecas uz tādām valstīm kā Itālija, kur ir kalnainie reģioni un runa ir par speciālām šķirnēm kalnu apstākļiem.
Pašu audzētās sēklas neaizliegs
— Tad jau iznāk, ka šie 11. janvārī apstiprinātie noteikumi uz saimniecību “Neslinko” nemaz neattiecas, kaut gan saimniecības īpašniece Elga Bražūne medijiem apgalvojusi, ka, pamatojot ar ES direktīvu, uzņēmumam liek pārtraukt pašaudzētu sēklu tirdzniecību, līdz ar to pārvelkot svītru 32 gadu darbam, veidojot tomātu, ķirbju un citu dārzeņu kolekciju? Viņa arī norāda, ka cilvēkiem, kuri vēlēsies audzēt melnus, baltus un citus neparastus tomātus, šī iespēja būs liegta.
— Jaunajiem noteikumiem un izmaiņām Sēklu aprites likumā uz saimniecību “Neslinko” nav nekādas ietekmes. “Neslinko” līdz šim nepiedalījās oficiālajā sēklu tirdzniecībā. Tie, kuri vēlējās šīs interesantās, neparastās šķirnes audzēt, varēja iegūt sēklas tādā kā interešu klubiņā. Šīs sēklas nav sertificētas atbilstoši vispārpieņemtajai kārtībai, un par to kvalitāti atbild tas, kurš sēklas izaudzējis, un tas, kurš tās iegādājas. Taču saimniecība “Neslinko” nesen atvēra savu mājaslapu, kurā piedāvā tomātu sēklas. Un tā jau nu gan ir oficiāla tirdzniecība un veikals, uz kuru attiecas visi tie paši noteikumi kā uz jebkuru sēklu tirgotāju.
Latvisko
nosaukumus
— Noteikumos ir arī teikts, ka šķirnei, lai to reģistrētu, ir jāveic AVS tests, jāpārbauda šķirnes viendabīgums, stabilitāte… Bet tas jau ir jādara jaunai, tikko selekcionētai šķirnei. “Neslinko” kolekcijā lielākoties audzē konkrētas šķirnes.
— Otra lieta attiecībā uz saimniecību “Neslinko” — viņi iepirktās ārzemju šķirnes ir latviskojuši. Tā, iespējams, ir pašreklāma, bet līdz ar to, kaut gan šī šķirne ir ierakstīta katalogā un to drīkst pārdot, iznāk, ka ar citu nosaukumu šo šķirni nepazīst. “Neslinko” pārdod, piemēram, ķiršu tomātus. Kopējā Eiropas Savienības katalogā šī šķirne ir ar nosaukumu ‘Red Cherriey’. Ja viņi pārdotu ar īsto nosaukumu, viņiem nevajadzētu būt problēmām, bet, tā kā viņi ir pārtulkojuši šo nosaukumu latviski, tad katalogā tādu ķiršu tomātu nav. Turklāt visā pasaulē vispārpieņemta prakse ir šķirņu nosaukumus rakstīt oriģinālvalodā. Problēmas var būt ar Krievijā selekcionētām šķirnēm, jo tās pie mums nedrīkst pārdot.
— Taču, no kolekcionāru viedokļa raugoties, Krievijas šķirnes ir interesantas…
— Šīs šķirnes var izplatīt kolekcionāru vidū, bet nevar piedāvāt oficiālajā tirdzniecībā. Šajā gadījumā mājaslapa tiek uzskatīta kā oficiālā tirdzniecība.
— Rāmavas izstādē, Dabas muzeja izstādē taču drīkstēs arī turpmāk iegādāties “Neslinko” kolekcijas sēklas, arī kolekcijā esošas bijušajā PSRS selekcionētās sēklas?
— Protams, kā kolekcijas materiālu tās varēs izplatīt.
Dārzeņu selekcija nenotiek
— Jūs kādā intervijā esat žurnālistiem teicis, ka pie mums dārzeņu selekcija praktiski nenotiek. Kāpēc tas tā ir?
— Dārzeņu selekcijas darbi ir pārtraukti pirms 30 gadiem. Zinu, ka finansējums dārzeņu selekcijai nav piešķirts. Tāpēc arī selekcija nenotiek. Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrā selekcionēja jaunu diļļu šķirni. Tas notika sadarbībā ar firmu “Kurzemes sēklas”.
— Latvijā selekcionēti ķiploki ‘Ķentes’…
— Tā gan ir tautas selekcijas šķirne, izveidota, veicot mērķtiecīgu izlases darbu. Ja salīdzina ar Vācijas, Nīderlandes, Polijas veikumu šajā jomā, varam tomēr uzskatīt, ka pie mums selekcija praktiski nenotiek.
Sildes tomāti
nezudīs
— Populāras ir selekcionāra Artura Sildes selekcionātās tomātu šķirnes, piemēram, ‘Cēsu agrie’ un vēl dažas. Tās nav reģistrētas. Ja nebūtu tādas zemnieku saimniecības “Neslinko”, kas to regulāri audzē, šī šķirne vispār varētu izzust. Vai tā vismaz gēnu bankā nebūtu saglabājama? Sildes tomāti bija piemēroti skarbiem dabas apstākļiem, audzējami aiz aizslietņiem, lauka platībās…
— Par vietējām saglabājamajām šķirnēm vajadzētu sazināties ar Līgu Lepsi Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrā. Viņa ir atbildīga par ģenētiskā fonda saglabāšanu.
Kas ir F1?
— Lūdzam mūsu lasītājiem izskaidrot, ko uz sēklu paciņām nozīmē burts F1, jo esam konstatējuši, ka cilvēki joprojām šo zīmju nozīmi neizprot un pat maldīgi uzskata, ka tās apzīmē ģenētiski modificētās sēklas.
— Ar F1 apzīmētajām sēklām pamatā ir heterozes efekts, tas nozīmē, ka, sakrustojot mātes augu ar tēva augu, pirmajā paaudzē ražības un kvalitātes ziņā augs ievērojami pārspēj gan tēvu, gan māti. Šis efekts saglabājas tikai vienā paaudzē. Iegūstot sēklas nākamajā paaudzē, kas jau būtu F2, efekts tādā apjomā vairs neizpaužas. F1 efekts izpaužas 100% visiem augiem, bet F2 — ne vairāk kā 50 līdz 60% augu. Ja sēklu ievākšanu turpina no nākamajām paaudzēm, augi ģenētiski pārveidojas, un varam nonākt pie tā, ka iegūstam arī tādas sēklas, kas nedīgst.
— Shēma, kas ar ko jākrusto, lai iegūtu heterozes efektu, tas jau ir selekcionāra patents?
— Kaut arī jūs uzzinātu, kas ir tēva un kas ir mātes augs, jūs nekad neuzzināsiet, kādā kombinācijā krustojums ir veikts. Šim krustojumam nav nekāda sakara ar ģenētisko modifikāciju. Šī ir viena no selekcijas metodēm. Dārzeņiem šo selekcijas formu lieto plašāk, tagad jau arī rudziem un rapsim, cukurbietēm, arī puķu šķirnēm. Rudziem, piemēram, ar mazāku izsējas normu iespējams iegūt augstākas ražas. F1 sēklas labprāt izmanto gan profesionālie dārzeņkopji, gan amatieri. Protams, šīs sēklas ir dārgākas, jo to audzēšana prasa arī lielākas izmaksas.
Gurķi sakrusto ar siļķi
— Ar ko no šiem hibrīdiem atšķiras ģenētiski modificētās šķirnes?
— Ģenētiski modificētās šķirnes ir iegūtas ar nedabīgā veidā iegūtu modeli, kad ar biotehnoloģiskām metodēm maina gēnus. Droši vien jau esat dzirdējuši klasisko stāstu par gurķiem, kuri ir neizturīgi pret salnām. Lai to novērstu, no Atlantijas siļķes paņemtu gēnu ieliek gurķī, un nu gurķim rodas aukstumizturība, un tas iztur -6°C , nenosalst. Gēni tiek pārnesti tehniski. Kamēr mēs nebūsim piedzīvojuši vienu cilvēces paaudzi, mēs nezināsim, vai ģenētiski modificētie augi mums ir kaitīgi vai nav. Esmu diskutējis ar zinātniekiem, kuri atbalsta ģenētiski modificēto augu audzēšanu, un grūti ir viņus pārliecināt, ka šie organismi mums ir kaitīgi. Tikpat grūti viņiem ir pārliecināt mani, ka tie ir labi un mums, cilvēkiem, nekaitīgi.
Šķirnes reģistrēs LAAD
— Vai tā ir taisnība, ka Zemkopības ministrijas kabinetos jau esot tapuši projekti tādiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ierobežotu vai liegtu stādu tirdzniecību nākamo gadu pavasaros, sadārdzinātu stādu audzēšanu un būtu neizpildāmi? Vai vispār ir gaidāmi kādi jauni noteikumi, kas mainītu stādu tirgu pavasarī?
— Runājot par dārzeņiem, laukaugiem, nekādi ierobežojumi stādu tirdzniecībai nav paredzami. Tie varētu būt attiecināmi uz augļukoku un ogulāju tirdzniecību. Ir Eiropas Savienības lēmums, ka tās šķirnes, kas ir pārdotas līdz 2012. gada 30. septembrim, varēs turpināt tirgot arī turpmāk. Bet tām šķirnēm, kas radīsies pēc 2012. gada 30. septembra, būs nepieciešams veikt šķirnes atšķirīguma un viendabīguma stabilitātes pārbaudi un citas sarežģītas prasības. Tāpēc ir paredzēts, ka Augu aizsardzības dienestā veidos sarakstu, kurā varēs reģistrēt šķirnes, kas pašlaik ir tirdzniecībā. Nebūs jau tik traki: ja kādas šķirnes nebūs šajā sarakstā un to negribēs pavairot komercdārzos, bet gan tikai realizēt dažus stādus, to varēs darīt.
Nav naudas
— Latvijā ir veiksmīgi puķu selekcionāri, kas radījuši izcilas šķirnes, bet tikai retais spēj tās reģistrēt, jo tam vajadzīga nauda. Reģistrēti tiek rododendri, jo aiz selekcionāra ir valsts iestāde — Latvijas Universitātes Botāniskā dārza rododendru audzētava Babītē. Tāpat reģistrē parka rozes no Nacionālā botāniskā dārza, bet mums ir tulpju, īrisu, gladiolu, liliju un vēl citu puķu selekcionāri, kas izaudzējuši ļoti labas šķirnes, bet tāpēc, ka nepieciešama tik liela nauda šīm pārbaudēm, nav iespējams jaunās šķirnes oficiāli reģistrēt. Notiek pat tā, ka, piemēram, skaistu tulpju šķirni no selekcionāra nopērk Nīderlandes firma, un tad jau šķirne ir šīs firmas īpašums, tai vairs nav nekāda sakara ar Latviju. Kas sadārdzina šo procesu un jaunās šķirnes neļauj reģistrēt?
— Lai reģistrētu šķirni, tai ir jāveic šķirnes atšķirīguma un viendabīguma pārbaude. Krāšņumaugiem tas aizņem tikai vienu gadu. No šķirnes selekcionāra laukaugiem tas prasa 200 līdz 300 eiro gadā. Nevaru pateikt, cik tas maksā krāšņumaugiem. Selekcionāram ir jāapzinās, ka šķirne ir vērtīga un, tā sakot, “aiziet tautā”. Ja viņš šķirni ir selekcionējis un apzinās, ka diez vai audzētājiem tā patiks un to pirks, tad viņš tos 200 līdz 300 eiro zaudēs. Šķirne būs reģistrēta, un tas arī viss.
