Peipusa ezers Igaunijā vienmēr vilinājis zemledus copes cienītājus. Arī skrīverietis Jānis kopā ar paziņām jau vairākus gadus vismaz reizi vai divas sezonā brauc pēc Peipusa asariem.
— Ceļš līdz Peipusam ir tāls. No Skrīveriem jābrauc gandrīz piecas stundas. Mērķis — Kallastes pilsēta Peipusa krastā, — teic makšķernieks. — Šoziem uz copi biju divas reizes. Pirmajā mūs pārsteidza mīnus 20 grādu sals. Sākotnēji nešķita, ka ir tik auksts. Vien nebija skaidrs, kāpēc no urbuma izvilktā aukla tik ātri apledo. Tomēr, lai arī laiks bija nelabvēlīgs, izdevās noķert sešus kilogramus zivju — asarus un pat vienu zandartu.
Atkusnī uz ezeru devos vēl vienu reizi. Bija cerība, ka loms būs prāvāks. Tā arī piepildījās. Lai arī pūta spēcīgs vējš, izdevās noķert ap desmit kilogramiem skaistu asaru.
Šogad ievērojami pieaugušas ar braucienu saistītās izmaksas. Pagājušajā gadā par naktsmājām bija jāmaksā pieci lati, šogad — jau septiņarpus latu. Dārgāka kļuvusi arī iebraukšana ezerā. Iepriekšējos gados bija iespēja nomāt īpašu mašīnu ar lieliem riteņiem, kas aizveda vairākus kilometrus no krasta un vakarā atbrauca pakaļ. Ledus apstākļu dēļ šogad ar šīm automašīnām uz ezera uzbraukt nevar — vairākus kilometrus no krasta ir kilometru plata josla, kuru klāj sniega un ūdens putra ar plānu ledus garoziņu virs tās. Automašīnas ielūst, un pabraukt nevar. Jānomā sniega motocikli, bet tas maksā ļoti dārgi. Par ievešanu ezerā līdz labākajām copes vietām prasa 20 eiro. Protams, ja ir pašam savs sniega motocikls, vakarā automašīnas bagāžas nodalījums ir zivīm pilns. Kājām var aiziet vien pāris kilometru. Lomi tad ir krietni mazāki. Protams, vajadzīga arī veiksme. Kāds mans paziņa āliņģi izurba pusmetru atstatu. Es vilku asarus vienu pēc otra, bet viņš — sīkus ķīšus. Acīmredzot netrāpīja “pareizajā” vietā.
Un tomēr uz Peipusu arī šādos apstākļos ir vērts braukt. Pat “necopes” dienā var izvilkt tik daudz zivju, cik Latvijas upēs vai ezeros tad, kad ķeras lieliski.
