Laikraksta “Staburags” redakcijā ar sūdzību vērsās kāda zalviete (uzvārds zināms). “Zalvē iznīcināja ābeles, kas mums deva ābolus, un ziemā aizsargāja, lai neaizputina ceļu,” neapmierināta ir pagasta iedzīvotāja. Viņa postažu arī nofotografējusi.
“Interesanti gan — krūmi netraucē, bet ābeles traucē. Koki izzāģēti un pamesti ceļmalā, zāģēja zaglīgi pa tumsu. Savulaik šīs ābeles ceļu daļas strādnieki speciāli stādīja gar ceļmalām. Arī zalvieši piedalījās stādīšanā. Pagastā ļaudis runā, ka ābeles nozāģētas ar Zalves pagasta pārvaldes ziņu. Šķiet, kādam vajadzīgs ābeļu kokmateriāls. Varbūt varētu padomāt par jaunu ābeļu iestādīšanu, un sabiedrība varētu sekot, lai to izpildītu.”
“Staburags” sazinājās ar Andri Pavliņu, a. s. “Latvijas autoceļu uzturētājs” Aizkraukles ceļu rajona Neretas iecirkņa vadītāju, kurš atbild par šī ceļa posma kopšanu. “Manuprāt, ābeles nozāģēt vajadzēja jau pirms krietna laika,” stāsta Andris Pavliņš. “Koki bija veci un īpaši ziemā traucēja tīrīt ceļu — tehnikai bieži nolauza spoguļus tīrot šo posmu. Ābeles traucēja pārredzēt ceļu, apgrūtināja darbu. Rudenī šajā vietā, ābolu pievilināti, nereti uz ceļa gadījās dzīvnieki un izraisīja ne vienu vien bīstamu situāciju un avāriju. Priecājos, ka Zalves pagasta pārvaldē bija saprotoši un atsaucīgi cilvēki.”
Tam, ka ābeles bija jānozāģē, piekrīt arī Zalves pagasta zemnieks Juris Smirnovs. “Ābelēm jāaug ābeļdārzā, nevis ceļmalā,” teic Smirnova kungs. “Āboli ir pilni ar svinu, bet tos ceļā no skolas ēda bērni. Rudeņos tumšajā diennakts laikā nāca stirnas. Kas var saskaitīt sabrauktos dzīvniekus un sasistās mašīnas!”
“Ābeles bija vecas un traucēja kopt ceļu,” Pavliņa kunga viedoklim piekrīt Dzintra Noreika, Zalves pagasta pārvaldes vadītāja. “Daļa nozāģēto koku vēl atstāti ceļmalā, daļa atdoti vietējam galdniekam.”
“Ceļmalā ābeles stādīt nevajadzētu,” saka Valija Strode, Aizkraukles pilsētas dārzniece. “Garāmbraucošo mašīnu izmešu indīgās vielas uzkrājas ābolos, un šādus augļus uzturā noteikti nevajag lietot. Tolaik, kad šos stādījumus ierīkoja, automašīnu tik daudz nebija, bet tagad taču ir citādi. Ceļmalas stādījumiem piemēroti citi koki — pīlādži, liepas, ozoli.”
