Šajās dienās aprit 20 gadu kopš Latvijas Tautas frontes janvārī organizētajām barikādēm, kurās piedalījās tūkstošiem Latvijas neatkarības aizstāvju no visiem Latvijas novadiem. 1991. gada janvārī simtiem cilvēku aizsargāja televīzijas ēku, torni Zaķusalā, pulcējās Vecrīgā. Uz galvaspilsētu pirms 20 gadiem devās arī liela daļa Aizkraukles puses iedzīvotāju. Daudzviet Latvijā un Rīgā notiek 1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākumi. Šovakar Rīgā, Ķīpsalā, norisinās lielākais pasākums, kurā ik gadu ierodas tūkstošiem šo notikumu dalībnieku. Uz Ķīpsalu dosies arī mūsu reģiona ļaudis, ne tikai tie, kuri piedalījās dramatiskajos notikumos, bet arī cilvēki, kuri vēlas vairāk par tiem uzzināt.
Uz Rīgu pošas arī ap 40 cilvēku no Skrīveriem. “Uz šo pasākumu dodamies katru gadu,” stāsta barikāžu dalībnieks skrīverietis Jānis Upītis. “Šogad braucienam pieteicās vairāk cilvēku, arī sieviešu senioru koris “Baltābele”. Tā ir lieliska iespēja satikt cilvēkus, ar kuriem plecu pie pleca bijām barikādēs.”
Diemžēl ne no viena vien barikāžu dalībnieka dzirdēts, ka šī notikuma nozīmīgumu nomāc Latvijas politiķu darbība vai bezdarbība šajos divdesmit gados. Daudzi no viņiem saka — bijām uz barikādēm ne tikai tāpēc, lai Latvija kļūtu neatkarīga, bet arī tāpēc, lai mēs dzīvotu demokrātiskā, tiesiskā un sociāli aizsargātā valstī. Diemžēl no tā ne viss ir realizēts dzīvē.
Zinu arī tādus barikāžu dalībniekus, kuri atteikušies no viņiem piešķirtās barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes. Tā viņi darījuši ne jau tāpēc, ka nav to pelnījuši, bet tieši tāpēc, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politiķi viņu cerības ir iznīcinājuši.
Skumji, bet valstsvīri aizmirsuši, ka tieši lauku cilvēki bija tie, kas pārsvarā devās uz galvaspilsētu. Rīgas ielas ar tehniku nobloķēja galvenokārt laucinieki, tagad šiem cilvēkiem ir jādomā, vai viņi laukos varēs izdzīvot.
Tomēr piekrītu Jānim Upītim, kurš saka: “Neraugoties uz to, ko dara vai nedara politiķi, mums jābūt vienotiem, tāpat kā toreiz, pirms divdesmit gadiem, tad arī tagad mēs paveiksim daudz.”
