Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Felida” ir 24 biedri, bet 17 no viņiem entuziasti, kuri pie Aizkraukles daudzdzīvokļu mājām un arī vasarnīcu rajonā par saviem līdzekļiem nesavtīgi baro bezsaimmnieka kaķus.
Vai ziedo bērniem?
Sabiedrība viņiem pateicības vārdus saka reti, dažkārt pat nopeļ un nolamā.
“Reiz barojām kaķus, kad pa mājas logu izliecās sieviete un sāka kliegt. Suņi kādu kaķi esot uzdzinuši kokā, viņš tur ņaudējis un neļāvis gulēt. Kāpēc mēs viņus barojot? Lai labāk naudu ziedojot bērniem!” stāsta “Felidas” pārstāve Mirdza Vainovska. “Vēlāk sievietei pajautājām, cik viņa pati ir bērniem ziedojusi. Izrādās — necik. Cik reižu aizrādījusi kaimiņam par suņa nepieskatīšanu? Nevienu. Kaķis jau nav vainīgs, ka saimnieks viņu izmetis uz ielas, bet suns uzdzinis kokā.”
“Es slimiem bērniem esmu ziedojis 67 latus,” stāsta aizkrauklietis Guntars Lavnikovičs. “Kaķus baroju pats par savu naudu, katru mēnesi tērējot ap 60 latu. Pie manas mājas vasarā bija ap 18 kaķu, bet tagad tikai deviņi. Notikusi dabiskā atlase, bet varbūt kāds viņiem palīdzējis aiziet citos medību laukos.”
Līdz kaķiem jāizaug
Dagmāra Dzirkale uzskata, ka līdz kaķiem jāizaug. Arī viņa, tāpat kā daudzi, kādreiz nav varējusi saprast, kā tik ļoti var mīlēt svešus un slimus, bezpalīdzīgus kaķus. Taču reiz kāpņutelpā ņaudējis kāds kaķis, Dagmāras kundze viņu pabarojusi un ar laiku tā iemīļojusi, ka vairs nevienam nav varējusi atdot. Viņai ir vairāki mīluļi, baro kaķus arī pie daudzdzīvokļu mājas, bet dārza mājā nakšņo astoņi — tur četrkājaiņu sarodas arvien vairāk, iespējams, cilvēki daudzus izmet uz ielas. “Glābju viņus no bada un aukstuma, kurinu krāsni un sildu dārza māju,” teic Dzirkales kundze. “Domāju, daudzi cilvēki mūs ienīst tādēļ, ka paši nevar atvērt sirdi kaķu mīlestībai, šīm dzīvajām un neaizsargātajām radībām.”
Pa logu met stilbus
“Felidas” pārstāvji atzīst, ka jāaudzina arī cilvēki, jo ne visi zina, kā pareizi kaķi jābaro. Vija Ozola stāsta, ka dažs pa logu izmet teļa stilbu vai veselu zivi, bet kaķis nav suns, viņš to nevar sakost. Gadās, nomet neiztīrītas medījuma iekšas. Citi nevērīgi izmet bojāta ēdiena paliekas, bet kaķi tādas neēd. Rodas antisanitāri apstākļi, par kuriem vaino dzīvniekus, bet īstie vaininieki ir cilvēki. Arvien vairāk iedzīvotāju sāk saprast, ka vasarā ūdens trauciņš ir vajadzīgs arī kaķim.
Patversmes nebūs
“Felidas” valdes priekšsēdētāja Maija Depere stāsta, ka gada laikā paveikts daudz. “Staburags” par “Felidas” labajiem darbiem jau ir rakstījis.
Viens no jaunākajiem darbiem ir veramo durtiņu ierīkošana lūkas vietā kādas mājas pagrabā sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Lauma — A” — kaķi brīvi staigā, pagrabu vairs “nedzisinot”, pret ko iepriekš iebilda kāda mājas iedzīvotāja.
Kas jauns būs šogad? Varbūt kaķu pēcoperācijas telpas Spīdolas ielā pārveidos par patversmi? “Noteikti nē, jo, ja būtu patversme, iedzīvotāji kļūtu bezatbildīgāki — izmestu kaķus ar domu, ka gan jau patversme viņus savāks,” saka Maija Depere. “Turklāt patversmes uzturēšana ļoti dārgi maksā, piemēram, Tukuma pašvaldība patversmei piešķir ap astoņsimt latu mēnesī, bet Aizkraukles novada pašvaldībai tādas naudas nav.”
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk “Felidas” pārstāvji par savu darbu nekādu atalgojumu nesaņems — viņu darbs ir brīvprātīgs, un valde darbu turpinās līdzšinējā sastāvā.
Saņemot pateicību par aktīvo darbu, “Felidas” pārstāvji apņēmīgi sacīja: “Gods kalpot kaķiem!”
