Janeks Volčeks (29) ir dzimis Valmieras pusē, vēlāk pārcēlies uz Pļaviņām, tad — uz Aizkraukli. Pirms pieciem gadiem sācis nodarboties ar masāžu. Pēc trim gadiem savu prasmi oficiāli sertificējis. Papildu masāžai aizsācis arī mālu un pirts terapiju. Nu viņu pazīst kā pirtnieku, kura prasmes daudzina no mutes mutē.
Strāvo pozitīva
enerģija
Janekā ir nedaudz poļu, vairāk igauņu un latviešu asiņu. Omulīgs vīrs, kura klātbūtnē jūt kādu īpašu strāvojumu. Tas nomierina un brīžiem pat rada vēlēšanos aizvērt acis, klausoties viņa stāstījumā. Tiekos ar viņu Jaunjelgavas pusē, tālu no lielceļiem, meža vidū. Dzeram bērza lapu un gaiļbiksīšu tēju. Lai arī turpat netālu esošo izkurināto pirti neapmeklēju, esot līdzās šim neparastajam cilvēkam, jūtu, kā no viņa strāvo pozitīva enerģija. Janeks ir gados jauns cilvēks un tikai pēc kāda dramatiska pārdzīvojuma jutis, ka tieši masāža, pirts ir viņa sirdslieta.
Janeka prasmes novērtētas gan Pļaviņās, kur viņš sākumā dzīvojis, gan Aizkrauklē. Tās atzinuši arī cilvēki, kuri mērojot ceļu no Rīgas. Pašlaik viņš gan ir pirtnieks bez pirts, bet tas neesot šķērslis, un pēc gadiem viņam pirts būšot. Tādu kā viņš neesot mazums, viens no viņiem — slavenais pirtnieks teorētiķis Romualds Lamsters.
Pašlaik Janeks sadarbojas ar saimniekiem, kuru īpašumā ir pirts, braukājot plašā rādiusā ap Aizkraukli, bet ar laiku, kā pats saka, cerot nogruntēties vienā vietā. Tas varētu būt te, Aizkraukles pusē, vai kaut kur Vidzemē. Domājot par klientiem rīdziniekiem, vietas izvēle ir svarīga. Cilvēki vēlas nokļūt klusumā un mierā, nepavadot daudzas stundas ceļā. Savukārt pēc pirts viņi ir noguruši, un veikt garu mājupceļu nebūtu prātīgi.
Līdz pret rozi
Lai zināšanas par masāžu pilnveidotu, viņš četrus mēnešus mācījies pie Kalifornijas masieru skolas pārstāvjiem Igaunijā un ieguvis sertifikātu, kā arī darba atļauju Eiropā pieciem gadiem. Ik gadu apmeklē arī Pirts dienas Lietuvā un atzīst, ka tur pirts tradīcijas ir daudz stiprākas. Par to liecina lielais šī pasākuma interesentu skaits — ap četriem tūkstošiem.
Pirms diviem gadiem jaunais pirtnieks iepazinies ar Nelliju Ozoliņu, kura ir mālu terapijas aizsācēja Latvijā, un, viņas iedrošināts, sākumā māla dziednieciskās īpašības izmēģināja pats sev. Iepaticies. Interesējies arvien vairāk un papildu masāžai māla procedūras piedāvājis arī klientiem.
Janeks rāda sarakstu ar kaitēm, kurām līdz šis Latvijā plaši izplatītais iezis. Sākot no termiskajiem apdegumiem, aknu, nieru un urīnceļu saslimšanām, kopumā 33 kaites. Zinātnieki joprojām neesot vienisprātis par to, vai māls spēj dziedināt no vēža, protams, ne tā pēdējā stadijā. “Es gan to vēl nepraktizēju un koncentrējos uz muguras sāpēm, sasitumiem. Sešās procedūrās, no kurām četras veicu es, divas pacients pats, izdevies izārstēt rozi. Pirts attīra arī garīgi. Ikdienā, apmainoties ar enerģijām, katrs uzkrājam sevī lielu daļu negatīvā. Tāpēc, pārnākot mājās, iesaka nomazgāt seju, bet pirtī vajadzētu iet ik nedēļu,” stāsta Janeks.
Dziednieks ir katrā no mums
“Bieži vien pēc masāžas, ar rokām iztaustot mugurkaulu, var konstatēt, kādas ir akūtākās problēmas. Tiem, kuriem ir sēdošs darbs, sāp muguras augšējā daļa. Pilnīgi visiem ir problēmas ar muguras lejasdaļu, tas saistīts ar sarežģīto ikdienas dzīves ritmu. Arī podagras un ādas slimības šobrīd aktuālas,” saka masieris.
Pirms kādu jaunu ārstniecības metodi izmantot svešiem, Janeks pats to pārbaudot. Smiltenē, vecāku mājās, sanākot kopā arī citiem pirtniekiem, masieriem, fizioterapeitiem, ir iespēja vienam otru relaksēt, izmantojot reiki masāžu, meditējot. “Esmu pieradis strādāt basām kājām, lai enerģiju, kuru uzņemu no augšas, nodotu cilvēkam un pēc tam novadītu zemē, neuzkrātu sevī. Sākumā bija problēmas atrast kontaktu ar klientu, bet nu to veiksmīgi esmu pārvarējis. Neesmu apveltīts īpašām spējām, domāju, ka dziednieka gars “sēž” katrā no mums, bet, ja reiz ar savu auru, masāžu varu palīdzēt, prieks par to,” teic Janeks.
Cimdos un cepurē
Pirtī satiekas četras stihijas — Zeme, Ūdens, Gaiss un Uguns, tāpēc vien šī vieta ir īpaša. Ieiešana šajās stihijās būtu jāsāk ar karstu tēju, un alus dzeršanai ar to nav nekādas saistības. Toties tēja dod spēku, palīdz atvērties ādas porām, lai sāktos svīšana un izvadītu no organisma nevajadzīgās vielas. Ir pirtnieki, kuri svīšanas veicināšanai izmanto sāli. Tējai seko masāža, mālu terapija.
Pavadot trīs līdz četras stundas pirtī, paaugstinās ķermeņa iekšējā temperatūra un sāk izmirt dažādu slimību baktērijas. Zinātniski pierādīts, ka vēža šūnām nepatīk temperatūra virs plus 42 grādiem. Organisma pastiprinātai sildīšanai pirtī izmanto arī vecās aizmirstās bankas, kuras agrāk lietoja slimnīcās. Janeks savukārt izmanto kārklu rīkstītes — garus nomizotus zariņus, ar kuriem masāžas laikā cilvēku noper.
Normāla pirts temperatūra procedūras laikā ir no astoņdesmit līdz deviņdesmit grādiem, kad veidojas gars, ar kuru var strādāt. Simt un vairāk grādu var beigties letāli. Tāpēc pirtniekam nepieciešama gan cepure, gan cimdi. Cilvēks, kurš guļ uz lāvas, nejūt to karstumu, kādu pirtnieks strādājot.
Janeks pats sagatavo arī pirts slotiņas un īpaši iecienījis kaņepju un kadiķu, bet pēršanai noderot principā viss, kas pļavā aug. Ziemā arī skujkoki, piemēram, egle. Pamatā pirtnieks strādā ar garu — tvaiku, tāpēc, jo īpašāku to izdodas radīt, jo labāk. Ārstēšanai noder arī maltās kafijas biezumi, īpaši pret celulītu. Lai kafijas biezumus glabātu, tos nepieciešams saulē izkaltēt, vējā izvēdināt, sijāt. Līdzīgi arī ar māliem. Visus šos sagatavošanās darbus meistars veic pats. Māli, viņš teic, vislabāk palīdz tās puses, kurā rakti, cilvēkiem. Vislabākais, vistīrākais izrokams 15 — 20 metru dziļumā. Zilais māls satur daļas no visu pārējo — balto, sarkano — un citu krāsu māla, tāpēc to var saukt par universālu.
Starp Jaunjelgavu un Aizkraukli esot vairākas šādas vietas. Māls satur minerālvielas, kuras organisms spēj izvilkt no tā. Janeks no pieredzes stāsta, ka ar to sadziedējis sev līdz kaulam sagrieztu pirkstu. Arī smaganu slimībai palīdzējis un pēc māla maskām, aplūkojot senākās bildes, secinājis, ka atguvis jauneklīgu izskatu.
