Aukstais laiks ikvienam liek ēst vairāk, lai uzturētu ķermenī siltumu un enerģiju. Bet meža dzīvniekiem sameklēt barību kļūst aizvien grūtāk dziļā sniega dēļ. Sniega virskārtai uzsalusī sērsna var savainot stirnu un briežu kājas. Viegli neklājas arī mežacūkām.
Pārtrauc medības
ar dzinējiem
Mežziņiem ir uzdots regulēt medību veidu un norisi atbilstoši laika apstākļiem — skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Šobrīd uz laiku ir aizliegtas medības ar dzinējiem. Par to paziņo gan medījamo platību iznomātājiem, gan mežniecībām.
Speciālists norāda, ka šādos apstākļos rīkot medības ar dzinējiem vai traucēšanu ir pretrunā ar Medību likumu, kurā noteikti medību resursu izmantošanas pamatprincipi un atzīts par nelikumīgu medīt apstākļos, kad dzīvniekiem ir ļoti grūti paglābties.
“Daudzviet Latvijā sērsna ir tik cieta, ka, lēni ejot, stirna var iet tai pa virsu, bet bēgot dzīvnieki ielūst apledojušajā sniegā, tas ar asajām malām traumē viņu kājas,” saka J. Ozoliņš.
Īpašs lūgums ir suņu saimniekiem, īpaši lauku teritorijās, neļaut saviem mīluļiem, arī tad, ja viņiem uzlikti uzpurņi, brīvi skraidīt pa mežu, lai netramdītu meža dzīvniekus.
Var gaidīt
pie barotavām
Mednieku kolektīviem izmantot piešķirtās licences iespējams rīkot gaides medības piebarošanas vietās. “Protams, te ir daļēja pretruna ar medību ētiku, bet, no otras puses, pie barotavām iespējams labāk novērot dzīvniekus un veikt arī selekcijas darbu, nomedījot vārgākus, neperspektīvākus īpatņus,” norāda medību speciālists.
Viņš ieteic medniekiem atcerēties, ka barotavas jāapmeklē regulāri, jo noteiktā apvidū mītošie dzīvnieki pierod pie ēdienreizēm un iestaigā takas no paslēptuvēm līdz barotavai.
Mednieks Ainars Upenieks atgādina to pašu, piebilstot, ka, neatrodot ierastajā vietā ēdamo, vārgākie dzīvnieki var aiziet bojā, kamēr atrod citu barošanās vietu. Viņš ievērojis, ka īpaši laba atmiņa par vietām, kur kādreiz bijis “klāts galds”, esot mežacūkām, īpaši vecākiem kuiļiem. “Viņi pamestas barotavu vietas apmeklē trīs un pat četrus gadus pēc kārtas,” stāsta mednieks.
Stirnas grib
sienu
Mežacūkas ir visēdājas, un viņām nekāda barība nevar kaitēt. Taču ir neiespējami kontrolēt, vai viņām domātos graudus neapēd brieži un īpaši stirnas. Kvieši satur daudz lipekļa, rudzi kuņģī rada skābu vidi, kas traucē gremošanu. Šī paša iemesla dēļ nevajadzētu uz mežu vest ābolus vai kartupeļus, kas sasaluši, tad atkusuši un sākuši rūgt. Nesen A. Upenieks atradis stirnu buku, kas bijis “uzpūties”, visticamāk, no graudu ēšanas. Dzīvnieku izdevies noķert, “iebarot” viņam gremošanas veicināšanas līdzekli un pēc tam palaist mežā. Taču šāda “ārstēšana” ir pretrunā ar Medību likumu.
Ir rakstīts, ka stirnu “ēdienkartē” nedrīkstētu būt rapsis. A. Upenieks ieteic rapša lauku tuvumā likt barotavas ar sienu, lai pārnadžiem būtu iespēja saņemt vairāk šķiedrvielu.
Gandrīz izzudusi prakse, kad mednieki vasarā sēja un kaltēja lapkoku slotiņas, kas ir vispiemērotākās stirnu un zaķu piebarošanai. “Diemžēl stirnas neēd cietās graudzāles, un vēlu pļauta, pāraugusi zāle nav piemērota viņu uzturam,” norāda J. Ozoliņš.
Viņš teic, ka meža izstrādes darbi dzīvniekus traucē mazāk, nekā to daudzi iztēlojas. “Tehnika iebrauc sliedes, pa kurām labprāt pārvietojas dzīvnieki. Cirsmās atstātie skuju un lapkoku zari un galotnes ir laba barība. Jāsaka atkal diemžēl, ka tagad cirsmās aizvien biežāk darbojas šķeldotāji, un tad dzīvniekiem nekas nepaliek,” teic J. Ozoliņš.
Viņš ieteic meža īpašniekiem šur tur nozāģēt pa apsei, lai stirnām un zaķiem būtu, ko pagrauzt. “Daudzviet gan par to parūpējas bebri,” viņš saka.
Atbildēt
par pieradinātajiem
Papes dabas parka dzīvnieku kopēja un vides gide Velta Kūpele stāsta, ka viņas māju dārzā pavisam nesen ieklīdusi stirna ar plēstu brūci kaklā. Viņa centusies dzīvniekam palīdzēt, novietojusi nojumē un apstrādājusi pušumu, bet dzīvnieks tomēr nobeidzies. “Stirniņa bija laba barojuma, bet asiņu zudums aukstajā laikā acīmredzot viņai neļāva atgūt spēkus,” spriež V. Kūpele. Viņa nezinot, vai te vainojami nepieskatīti suņi.
Nedēļā pirms Jaungada medijus apskrēja ziņa, ka Vānes pagastā atrastas saplosītas astoņas stirnas. Vietējie mednieki aizdomās tur netālo māju suņus. J. Ozoliņš norāda, ka šajā gadījumā darbs būs policijai un izmeklētājiem, un atgādina, ka medniekiem ir tiesības nošaut bez uzpurņa klīstošus bezšķirnes suņus, ja viņi ir medību platībās.
Bet “medīt uz savu roku” reizēm aizmanās arī medību šķirņu suņi. “Tādos gadījumos būtu jāatrod viņu saimnieki un jālemj par sodu administratīvā kārtā,” spriež medību speciālists.
