“Nekad nevienam vairs nepalīdzēšu, jo cilvēkiem nevar uzticēties,” saka Aijas kundze, sieviete gados, atceroties, kādas nepatikšanas savulaik sagādāja galvotājas statuss. Lai gan pati nekad nebija ņēmusi kredītus, tomēr bija nonākusi parādnieku sarakstos.
Zvana gan rītos,
gan vakaros
Savulaik dēlam bijusi draudzene, šķitis, ka ar laiku viņa būs pilntiesīga ģimenes locekle. Kad draudzene lūgusi galvot kredītu, kuru vēlējās izlietot savas istabiņas remontam, nākamā vīramāte, ilgi nedomājot, piekrita. Bet dzīve ir dzīve. Istabiņu gan izremontēja, bet dēlam tajā vairs nebija vietas. Drīz dēls palika arī bez darba un dzīvoja no vecāku pensijas. Taču šīgada sākumā ģimenei nāca vēl viens trieciens — no kredītiestādes saņēma paziņojumu, ka nav atmaksāts galvotais kredīts un jau iekrājusies procentu summa. Aijas kundze vairākkārt centās sazināties ar kredītņēmēju, bet bez panākumiem. Viņa izvairījās. Visnepatīkamākie zvani bija no kredītpiedzinējiem. Viņi zvanīja gan astoņos no rīta, gan deviņos vakarā. Aijas vīrs nemaz to nezināja. “Ja uzzinātu, droši vien viņa sirds to bezkaunību neizturētu,” saka Aijas kundze. Reiz zvanītāji tincinājuši, kāda manta viņai piederot. Kad teikusi, ka viņai nekā nav, atcirtuši: “Tad jau jūs esat dzērāji!”
Viss likumīgi
“Līdz tam biju pārliecināta, ka ikvienam pašam jāatbild par savām kredītsaistībām, un es tikai izlīdzu paziņai, ne ar ko neriskējot. Izrādās — nekā. Pēc visa pārdzīvotā man sākās arī veselības problēmas. Brīžiem kājas un rokas bija kā pamirušas,” stāsta Aijas kundze.
Sieviete konsultējās arī pie juristiem, diemžēl viņi neko nevarēja līdzēt, jo viss bija likumīgi — galvotājs uzņemas tādas pašas saistības kā kredītņēmējs, un, ja kredītņēmējs parādu nevar atmaksāt, tā piedziņa tiek vērsta pret galvotāju.
Nesen parādniece gan vienojusies ar kreditoriem un atsākusi maksāt, bet Aijai sirds mierīga būs tikai tad, kad būs samaksāta visa summa.
Pievīla
draudzene
Rūgta pieredze ar galvošanu ir arī Annas kundzei. Viņa bija galvojusi draudzenei 200 latu aizņēmumu. Tā kā tā bija jau otrā reize, viņa par sievietes godprātību bija pārliecināta, taču diemžēl tika smagi pievilta… Liels bija viņas pārsteigums, kad pēc pusgada saņēma vēstuli no Jēkabpils šķīrējtiesas, kurā bija apgalvots, ka viņa nav reaģējusi uz vēstuli par parāda piedziņu. Taču Annas kundze nebija saņēmusi nekādu vēstuli, neviens viņu arī nebija informējis pa telefonu, ka kredītu neatmaksā. To viņa uzzināja tikai pēc pusgada, kad jau bija pieaugusi soda procentu summa… “Labi, ka ne pēc desmit gadiem, tad dabūtu pārdot māju,” saka viņa.
Tiesa Annas paskaidrojumus neņēma vērā, un mīļā miera labad viņa aizņēmās naudu un samaksāja gan soda procentus, gan tiesas izdevumus. Stāsts gan ir ar laimīgām beigām, jo, maksājot pa daļām, draudzene viņai parādu ir atdevusi.
***
Vāciešiem ir sakāmvārds — kas galvo, paliek bez galvas. Varbūt reizēm der to atcerēties.
