Gaida Pāne divdesmit gadu nostrādājusi Sadzīves pakalpojumu kombināta vilnas pārstrādes cehā Skrīveros un savā darbā bijusi neaizvietojama. Pat sasniedzot pensijas gadus, uzņēmuma vadība lūgusi viņu palikt. Diemžēl nelaimes gadījums izjaucis Gaidas kundzes plānus.
Palīdz arī citiem
Šajās dienās sirmajai, bet joprojām žirgtajai kundzei aprit astoņdesmit. Vasarā agri rītos skrīverieši viņu redz rušināmies dārzā. Ziemā visas taciņas notīrītas, pat sarunājusi palīgus, lai mājas jumtu no biezā sniega atbrīvo.
Pie vārtiem bargi rej suns Ričs, un saimniece teic, ka viņu gan nevarot novaldīt, tāpēc aiz vārtiņiem iet neuzdrošinos.
Riča saimniece stāsta, ka barojama un kopjama kūtī ir arī piena devēja. Veikala pienu nevarot iedzert, tāpēc, lai arī grūti, cenšoties sarūpēt savu. Vēl vairāk — pašas gatavotais biezpiens, krējums un sviests ir arī viena otra kaimiņa galdā. Agrāk kūtī bijušas arī vistas, cūka aizgaldā, bet nu tik daudz spēka nav, lai visus pabarotu. Vakaros pie viņas iegriežas mazmeita, lai palīdzētu apdarīt mājas darbus, bet spēcīgu vīrieša roku šajās mājās nav jau 45 gadus — kopš viņsaulē no ļaundabīgā audzēja aizgājis vīrs Vilis. — Cits vīrs nav vajadzīgs, dzīvoju, kā varu. Laulībā pasaulē nāca viens bērniņš — meita Sarmīte, — saka Pānes kundze.
Pa cehu laivā
Par skrīverieti Gaidas kundze sevi sauc no 1963. gada, kad uz šo pusi atnākusi, aizejot no dzimtās Daudzevas, kur vairākus gadus bija mežniecības grāmatvede. Skrīveros iemācījusies krāsot dziju. Krāsošana noritējusi pagrabā, un pavasarī tas applūdis tā, ka pārvietoties varējis tikai laivā. Divdesmit gadu laikā iemaņas noslīpējusi, un priekšniecība lūgusi viņu palikt šajā darbā vēl pāris gadu. Diemžēl nelaimes gadījums, kurā viņa un kolēģis Miglāns saindējušies ar kādu ķīmisku vielu, darbu neļāva turpināt. Gaidas kundze laikus nogādāta “Stradiņos”, kur trijos mēnešos izārstēta. Kolēģim gan nepaveicās — saindēto organismu glābt neizdevās.
Šogad, lai arī apaļa jubileja, veselības likstu dēļ viesus mājās sirmā kundze neuzņems, svinības nerīkos. Arī uz kapiņiem nebūšot spēka aiziet, lai pēdējā gaitā pavadītu darba kolēģi, kura šajās dienās aizgājusi viņsaulē.
