Cienījamā redakcija! Jaunā gadā novēlu veselību, Dieva žēlastību, bagātu Jauno gadu! Es “Staburagu” abonēju kopš tā pastāvēšanas sākuma, arī 2011. gadam esmu pasūtījusi, jo esmu vientuļa pensionāre. Ļoti cienu Jūsu avīzi. Lasot to, it kā sarunājos ar otru cilvēku. Ļoti cienu Jūsu darbiniekus, viņu rakstus, fotogrāfijas. Šoreiz es rakstu Jums pirmo reizi.
Mani ļoti sarūgtināja 2010. gada 30. decembra avīzē fragments no raksta par Ādolfu Laučišku, kurš varbūt arī ir labs cilvēks, bet kāpēc dēvē sevi par bezdievi? Kāpēc viņš aizskar baznīcas, mācītājus, ka viņi visi ir blēži, šmauc un musina tautu uz slikto. Skaistās baznīcas ir uzceltas pirms vairākiem gadsimtiem par ticīgās tautas ziedojumiem. Ja mācītājiem aiznes oliņas vai gaļas gabaliņu, tas ir viņu iztikai. Gan jau viņš pats ir situēts pensionārs, tāpēc aizskar mācītājus. Mēs, pensionāri un arī jaunāka gadagājuma cilvēki, esam priecīgi, ka varam aiziet uz baznīciņu, palūgties, noklausīties talantīgo mācītāju Dieva vārdus. Mācītāji ir Dieva kalpi, sliktu nemāca, bet grib tautu uzvest uz pareizā ceļa, mudina ticēt labajam.
Ko Jūs varat mācīt saviem mazbērniem, ja pats tik slikti izsakāties par Dievu, baznīcu? Ja Jums sirdī ir kaut mazdrusciņ godaprāta, nožēlojiet sliktos vārdus, aizskarot mācītājus, citādi agri vai vēlu pār Jums nāks Dieva sods.
