Janvāris sācies ar nepatīkamu jaunumu — slimnīcu traumpunktu darbu valsts apmaksā tikai no pulksten 18 līdz 8, tādēļ Aizkraukles traumpunkts dienā ir slēgts. Izņēmums ir brīvdienas un svētku dienas, kad traumpunktu darbu valsts apmaksā visu diennakti. “Pacientiem ar traumām jāsauc “ātrie” vai saviem spēkiem jānokļūst daudzprofilu slimnīcā Jēkabpilī vai citur,” informē SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle Alīda Vāne.
Prasa atcelt
grozījumus
Vānes kundze uzskata, ka traumpunktu finansējums ir jāsaglabā tāds pats kā pērn un cer, ka Ministru kabinets atcels noteikumu grozījumus. Tam pievienojas arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, atklātajā vēstulē veselības ministram, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam lūdzot atcelt grozījumus Ministru kabineta noteikumos un atjaunot traumpunktu finansējumu līdzšinējā apjomā.
“Vieta nepaliek tukša. Ja valsts nedos naudu, iespējams, traumpunkta vietā varētu izveidot ārstu privātpraksi,” saka Alīda Vāne.
Jāsauc “ātrie”
vai jābrauc pašam
“Neatliekamās palīdzības vajadzības gadījumā pacientam vai nu pašam jāmēro ceļš uz daudzprofilu slimnīcu, kur var sniegt valsts apmaksātu neatliekamo palīdzību, vai jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Līdz ar to jāņem vērā tūlītējie izdevumi mājupceļam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas,” saka Alīda Vāne. “Ko tas nozīmē lauku iedzīvotājiem? Pēdējais autobuss no Jēkabpils uz Aizkraukli atiet pulksten 15.10. Kā viņi no Aizkraukles tiks līdz savām mājām kādā lauku pagastā?” Kursē arī vilcieni, bet jautājums tas pats — kā cilvēki tiks tālāk, ja viņiem nav sava transporta?
Ministrija: palīdzība dublējas
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš skaidro, ka traumpunktu darbības analīzē konstatēts — dienā to darbība nav lietderīga, jo palīdzību var saņemt pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā. Strādāt ir lietderīgi tikai darbdienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās, lai vienā ārstniecības iestādē iespējamā medicīniskā aprūpe nedublētos. 2010. gada deviņos mēnešos traumpunktos vidēji diennaktī ir bijis 14 apmeklējumu (izņemot traumpunktu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā), un viena apmeklējuma vidējās izmaksas trīs līdz astoņas reizes pārsniedz vidējās ambulatorā pakalpojuma izmaksas. Daļa sniegto pakalpojumu atbilst neatliekamām medicīniskām indikācijām, tomēr citos gadījumos varēja palīdzēt ģimenes ārsts vai iestādes ambulatorās daļas speciālists.
Ģimenes ārsti šūs brūci?
Veselības ministrs mierina, ka iedzīvotājiem valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību nodrošinās tajā pašā ārstniecības iestādē dienas stacionārā vai pie ambulatorā speciālista. “Ja, piemēram, ir vienkāršs lūzums, locītavu mežģījums, jāsašuj neliela brūce, palīdzēs ģimenes ārsti, viņu palīgi, ārsti speciālisti ambulatorajās ārstniecības iestādēs, slimnīcu ambulatorajās daļās un slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Palīdzību pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, sniegs prioritāri ārpus iestādes noteiktās pakalpojumu saņemšanas gaidīšanas rindas,” skaidro Veselības ministrijā. “Palīdzības saņemšanai iedzīvotājiem būs jāmaksā valsts noteiktā pacienta iemaksa: 3 lati pie ambulatorā speciālista un 5 lati dienas stacionārā. Pacienta nodeva nav jāmaksā iedzīvotāju grupām, kuras no tās ir atbrīvotas. Iedzīvotājiem, kuri vēršas pēc palīdzības neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumā, nodrošina valsts apmaksātu aprūpi, par ko jāmaksā pacienta nodeva. Ārstniecības iestādes nedrīkst to traktēt kā maksas pakalpojumu.”
“Genocīds pret lauku iedzīvotājiem”
Aizkraukles slimnīcas valdes locekle un Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētājas Alīda Vāne veselības aprūpes jauno kārtību vērtē kā absurdu un pārsteidzīgu. “Tas ir genocīds pret lauku iedzīvotājiem, ministrijā nepārzina situāciju, kāda ir ārpus Rīgas,” viņa saka. “Veselības ministra apgalvojumi, ka dienā traumpunktu darbība nav lietderīga, neatbilst patiesībai — statistika visā pasaulē liecina, ka traumas cilvēki visbiežāk gūst dienā, darbības aktīvajā laikā. Piemēram, vasarā pludmalē cilvēks sagriež kāju vai ziemā uz ielas pakrīt un gūst mežģījumu vai lūzumu dienā, bet traumpunkts strādā naktī.”
Vānes kundze skaidro, ka poliklīnikā ķirurgs pieņem tikai dažas stundas dienā, un Veselības norēķinu centrs viņam maksā pēc pieņemto pacientu skaita. Viņš negaidīs visu dienu līdz pulksten 18, kamēr atnāks kāds pacients. Arī ģimenes ārsti nepieņem visu dienu, turklāt laukos arī ne katru dienu. Aizkrauklē nav dienas stacionāra, bet ir aprūpes slimnīca, kurā sniedz plānveida palīdzību, un lielākajai daļai ārstu nav pat pilnas slodzes — ārsti slimnīcā ir tikai tad, kad sniedz plānveida palīdzību.
“Kas notiks, ja cilvēks ar vīrusu infekciju atnāks uz slimnīcu, kur pacientu gatavo operācijai? Visā pasaulē neatliekamā medicīniskā palīdzība ir nodalīta no plānveida palīdzības, un variants, kad pacienti ar traumām ierodas aprūpes slimnīcā, nav pieļaujams,” uzsver Vānes kundze.
Bija divi ārsti, būs tikai viens
Ministru kabineta noteikumu grozījumos noteikts: līdz 3499 pacientiem traumpunktos apmaksās 3,25 ārsta slodzes (dežurēs viens speciālists), virs 3500 pacientiem — 6,5 slodzes (dežurēs divi speciālisti).
Pēc Vānes kundzes stāstītā, šogad Aizkraukles traumpunktā palīdzība sniegta vairāk nekā 4000 pacientu, taču Veselības norēķinu centrs šo skaitu neņem vērā, bet gan izvērtē pēc saviem kritērijiem. Tādēļ šogad traumpunktā vakarā un naktī dežurēs tikai viens ārsts, lai gan līdz šim bija divi — ķirurgs un anesteziologs.
Noteikumi paredz: pilsētās uz 40 tūkstošiem pacientu jābūt vienam dežūrārstam. Vānes kundze skaidro, ka Aizkrauklē nav tik daudz iedzīvotāju un šis punkts attiecas tikai uz pilsētām. Tuvējo pagastu iedzīvotāju skaits netiek ņemts vērā.
“Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apliecina, ka valdība nepilda savā deklarācijā solīto: pārorientēt veselības aprūpes sistēmu prioritāri pacientu interesēm, nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā. Vēl skarbāk tas disonē ar Latvijas Republikas Satversmi, kas paredz — neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsaņem bez maksas,” uzsver Vānes kundze.
***
Lai gan Veselības ministrijā apgalvo, ka traumu gadījumā dienas laikā palīdzību sniegs poliklīnikā vai stacionārā, no Vānes kundzes teiktā varam secināt, ka Aizkraukles poliklīnikā palīdzību varēs saņemt tikai tad, ja tajā brīdī vēl nebūs beidzies ārstu pieņemšanas laiks. Viņu darba laiku līdz pulksten 18, kad darbu sāk traumpunkts, nepagarinās, dežurējošā ārsta nebūs. Savukārt slimnīcā palīdzību nesniegs, tādēļ jāzvana tālrunim 113 un jāizsauc “ātrie” vai pašam jābrauc uz daudzprofilu slimnīcu. Vai arī jāgaida, kad pulksten 18 darbu sāks traumpunkts.
