Labklājības ministrija izstrādājusi jaunus prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus.
Šogad stājies spēkā Invaliditātes likums, kurā iekļauts jauns termins — prognozējamā invaliditāte. Ārsti to noteiks cilvēkiem, kuri var kļūt invalīdi, ja viņi neveiks rehabilitācijas pasākumus. Personas ar prognozējamu invaliditāti no valsts budžeta saņems apmaksātus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam.
Turpmāk prognozējamu invaliditāti noteiks, ja cilvēkam 26 nedēļas turpināsies pārejoša darba nespēja un/vai nepārtraukta ārstēšana, ko pamatos ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti, ja cilvēkam būs konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā, bet bez nepieciešamiem ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēks var kļūt invalīds.
Prognozējamas invaliditātes ekspertīzei papildus būs jāiesniedz arī ģimenes/ārstējošā ārsta sagatavots cilvēka ar prognozējamu invaliditāti rehabilitācijas plāna projekts, kuru Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) varēs nosūtīt arī elektroniski vai pa pastu.
Noteikumos precizēti invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, arī kritēriji, lai noteiktu īpašu kopšanu cilvēkam ar invaliditāti, kurš ir vecāks par 18 gadiem.
Iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi varēs iesniegt ne tikai klātienē, bet arī elektroniski vai nosūtīt pa pastu.
Lai atvieglotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem un smagām slimībām, VDEĀVK to varēs veikt bez cilvēka klātbūtnes, ja ārstam ekspertam būs pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama cilvēka funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai (nenorādot konkrētas slimības un anatomiskos defektus).
No janvāra bērna ar invaliditāti statusu noteiks bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (iepriekš — līdz 16 gadiem). Tas nozīmē, ka bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un personai, kas viņu pavada, būs nodrošinātas tiesības Latvijas teritorijā bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu.
Valsts apmaksās psihologa konsultācijas bērnam un viņa vecākiem tajās ģimenēs, kurās bērnam pirmo reizi ir noteikta invaliditāte. Psihologa pakalpojumus koordinēs pašvaldības sociālais dienests.
Jaunums ir arī tas, ka personām ar 1. grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu kopšanai, izsniegs pabalstu asistenta nodrošināšanai 10 stundu nedēļā. Šo pabalstu 12 latu apmērā par vienu nedēļu izmaksās Nodarbinātības valsts aģentūra.
