45 miljoni latu, kurus valdība ir apņēmusies 2011. gadā papildus iekasēt nodokļu veidā no ēnu ekonomikas, ir budžetā ierakstīts skaitlis, bet tam pretī ieņēmumu daļā nav seguma. Tā intervijā atzīst Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”).
— Pretēji iepriekš solītajam pieņemtā šī gada valsts budžeta konsolidācija pārsvarā ir notikusi uz nodokļu sloga palielināšanas, nevis valsts aparāta reformu rēķina. Kāpēc?
— Mēs rēķinājāmies, ka budžeta konsolidācija ir jāveic divos gados — gan 2011., gan arī 2012. gadā. Nedrīkstam pieļaut, ka 2012. gadā mēs nevarētu izpildīt Māstrihtas kritērijus. Runa ir par bažām attiecībā uz inflācijas prognozēm. Patēriņa nodokļa celšana kā viena no iespējām tika solīta arī priekšvēlēšanu periodā, un tā arī tika veikta. Nākamgad runa jau vairāk būs par ieņēmumu prognožu palielināšanu, kā arī izdevumu “cirpšanu”. Jāteic gan, ka budžets kopumā jau ir samazināts par 1,2 miljardiem latu. Te ir analoģija ar TV šovu “Dejo nost!”, kur pirmos kilogramus nomest ir visai viegli, bet pēdējos — ļoti grūti. Ja nebūs panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad vēl 50 miljonu latu konsolidācija būs smaga. Jau veiktā 280 miljonu latu konsolidācija šķitīs nieks, salīdzinot ar 50 miljoniem, kas vēl jākonsolidē.
— Tajā pašā laikā daļai ministriju izdevumus šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir plānots palielināt…
— Jāteic, ka atalgojumu šogad ir paredzēts palielināt vien par 13 miljoniem latu, kas ir mazs pieaugums, turklāt tas ir tikai uz tiesnešu algu rēķina. Nevienai valsts amatpersonai atalgojums nepieaugs.
— Teicāt, ka nepieciešams konsolidēt budžetu vēl par 50 miljoniem latu. Uz kā rēķina tas notiks?
— Grūti pateikt. Ir skaidrs, ka vēlreiz nāksies pārskatīt audita rezultātus valsts pārvaldē. Jāmeklē arī papildu ieņēmumi. Piemēram, mēs šogad esam ieviesuši banku nodokli, kas jau darbojas daudzās pasaules valstīs, taču neesam to attiecinājuši uz mazajām finanšu kompānijām, kas sniedz aizdevumus. Bija doma šo darbu veikt gada vidū, bet, iespējams, to varētu darīt arī agrāk. Šo iestāžu darbu ir jāsāk reglamentēt, jo pašreiz tās strādā ar nezināmas izcelsmes naudu, aizdodot to ar lieliem procentiem. Ir skaidrs, ka tagad vajadzēs grabināt katru miljonu.
Tiks veikta arī nozīmīgāka kontrabandas apkarošana. Piemēram, katru dienu apmēram 400 kravas automašīnu šķērso Latvijas—Krievijas robežu, un katrā no tām ietilpst viena tonna degvielas. Lai no robežas aizbrauktu līdz Rīgas ostai un atgrieztos, ir vajadzīgs apmēram 200 litru. Skaidrs, ka atlikušie 800 litru tiek pārdoti pa ceļam. Pārrēķinot naudas izteiksmē, tādā veidā valsts ik gadu akcīzes nodokļa veidā nesaņem piecus, sešus miljonus latu. Būs nopietni jāstrādā, jo nav vairs nevienas programmas, par kuru mēs varam pateikt — lūk, te ir iespējams paņemt 50 miljonu latu!
— Iznāk, ka daļa arī no šiem 50 miljoniem varētu tikt iegūti uz nodokļu palielināšanas rēķina?
— Nē, te drīzāk jautājums ir par nodokļu iekasēšanu no pelēkās ekonomikas. Vairs nav pieļaujama situācija, kāda ir bijusi pāris gadu, kad uzņēmumi pāriet uz pelēko ekonomiku, lai izdzīvotu. Lai paliktu tirgū, ir jāsāk maksāt nodokļus.
— Tā ieņēmumu daļa, ko paredzēts iegūt no pelēkās ekonomikas, burtiski nesen ir palielināta no 15 līdz 60 miljoniem latu. Varbūt var teikt, ka 45 miljoni jau ir atrasti un tagad atliek atrast vēl tikai piecus?
— Nē! Šis palielinājums ir valdības labā griba. Valdība parādīja, ka nebaidās no tik lieliem skaitļiem. Budžetā ir ielikta tā summa, par kuru mēs varējām vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Nosauktajiem 45 miljoniem latu mēs nevaram likt pretī izdevumus, un tāpēc tā ir tikai valdības apņemšanās. Iespēja iegūt šo naudu vēl būs jāpierāda aizdevējiem gada laikā. Ja tas izdosies attiecībā uz visiem 60 miljoniem latu, tad varbūt gadu vēlāk šo prognozi varēsim palielināt vēl vairāk. Ir jāparāda, ka šī nauda tiešām nonāks budžetā.
— Tātad vismaz pagaidām šie 45 miljoni ir politisks lēmums, bez reāla ekonomiskā seguma?
— Šis skaitlis ir ierakstīts budžetā, bet tam pretī ieņēmumu daļā nav seguma. Mēs nevaram rēķināties ar šo naudu kā ar konsolidācijas summu.
— Asākās diskusijas ir radījis lēmums palielināt PVN par vienu procentpunktu. Vai šis lēmums tomēr negatīvi neietekmēs patēriņu?
— Redziet, tajā pašā laikā mēs esam mainījuši PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, atdodot viņiem ap 40 miljonu latu. Līdz ar to mums bija jāmeklē varianti, kā šo starpību nosegt, un viens no tiem ir PVN celšana. Tādējādi fiskālais efekts no šī pasākuma valstij nemaz tik liels nav.
— Būtiski PVN tiks palielināts elektroenerģijai. Kāpēc tika izvēlēta tieši šī joma?
— Faktiski samazinātās PVN likmes ir subsīdija, un tas nav normāli. Pētot “Latvenergo” statistiku, izrādījās, ka, piemēram, Jūrmalā ir cilvēki, kas maksā par elektrību mājas un baseina apsildīšanai ap 400 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka valsts katru mēnesi šādam cilvēkam subsidē 10 procentu no šīs summas, tātad — 40 latu. Savukārt mazturīgajam iedzīvotājam, kurš “nodedzina’’ četrus, piecus latus mēnesī, subsidē tik ap 50 santīmu mēnesī. Tātad viss ir kājām gaisā.
Tāpat jārunā arī par nodokļu atlaidēm literatūras izdošanai. Iznāk, ka mēs ar nodokļu atlaidēm subsidējam miljonāra Dena Brauna darbību. Savukārt, piemēram, Igaunijā par konkrētu summu no PVN tiek pirkta oriģinālliteratūra un dalīta muzejiem. Mēs arī varētu pārņemt šo pieredzi, lai gan ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā to nevarēs izdarīt tik ātri. Tā var skatīties katru pozīciju un vērtēt, ko vajag vai nevajag subsidēt.
— Vai attiecībā par izdevējdarbību runa tomēr nav par to, ka subsidēts tiek ne tikai jūsu nosauktais Dens Brauns, bet arī vietējie grāmatu izdevēji?
— Jā, bet mēs varam precīzi aprēķināt summu, kādu šie izdevēji samaksā PVN veidā, un par to veikt iepirkumus bibliotēkām.
— Jau nosauktais PVN elektroenerģijai tiek dubultots, bet no “Latvenergo” peļņas dividenžu veidā valsts gadā vēlas iegūt 35 miljonus latu. Vai tādējādi netiek būtiski “dzīti” uz augšu elektroenerģijas tarifi?
— Domāju, ka nē. Valsts ir devusi iespēju saviem uzņēmumiem, tā sauktajos treknajos gados peļņu praktiski neņemot. Pašreiz ir grūti laiki, un šī peļņa tiek ņemta, pieprasīta no uzņēmumiem. Mēs domājam, ka valsts uzņēmumi dos peļņu. Tarifus gan tas tiešā veidā nevar ietekmēt.
— Kas jums ļauj tā domāt?
— Arī citos gados ir bijusi liela peļņa, neietekmējot tarifus.
— Finanšu ministrs Andris Vilks ir teicis, ka 2011. gadā nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vajag divkāršot, bet 2012. gadā — trīskāršot. Kāpēc tas ir nepieciešams?
— NĪN pirmām kārtām ir pašvaldību nodoklis, kas stiprina to budžetus. Turklāt šī nodokļa veidā maksājamās summas ir mazas, un šajā jomā ir ievērota arī progresivitāte — tie, kas dzīvo labākās mājās, maksā vairāk.
— Vai jūs nebaida iespēja, ka jau nākamgad šo nodokli nespēs samaksāt pietiekami daudz mājokļu īpašnieku?
— Skaitļi to nerāda. Šobrīd NĪN veidā iekasētā summa tikai nedaudz atpaliek no prognozētā. Lielākā daļa cilvēku šo nodokli ir samaksājuši.
— Attiecībā uz tā saukto dienesta auto nodokli ir pieņemts lēmums, ka privātuzņēmumiem tas būs vai nu jāmaksā, vai arī jāpierāda, ka neizmanto savu transporta līdzekli privātām vajadzībām, savukārt valsts iestāžu darbiniekiem tas nebūs jāmaksā. Vai te tomēr nav pieļauts dubultās morāles princips?
— Nekādā gadījumā! Šis nodoklis tika ieviests, lai cilvēki par uzņēmuma līdzekļiem nekārtotu savas privātās vajadzības. Valsts uzņēmumos ar likumu ir aizliegts izmantot darba auto privātajām vajadzībām. Liekot valsts institūciju darbiniekiem maksāt šo nodokli, iznāk, ka mēs ļautu atpirkties par likuma neievērošanu ar 20 latiem. Tas ir amorāli. Valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki nedrīkst izmantot šos auto privātām vajadzībām!
— Vai tādējādi nevar veidoties situācija, ka uzņēmējs, kas darba auto izmantos, lai vestu bērnus uz skolu, brauktu uz veikalu utt., maksās nodokli, bet, ja to pašu darīs, piemēram, Saeimas deputāts Jānis Reirs, sabiedrība varēs tikai pateikt “fui!”?
— Nu… Politiķiem ir tā dīvainā politiskā atbildība, kas varbūt nav saprotama. Tomēr, kā redzams pēc šoruden notikušajām vēlēšanām, Saeimas sastāvs ir mainījies par 60 procentiem. Te arī parādās šī atbildība. Savukārt amatpersonām par šādu pārkāpumu var piemērot burtiski jebkuru disciplinārsodu.
— Cik lielā mērā, raugoties no šodienas skatpunkta, būs jākonsolidē 2012. gada valsts budžets?
— 300 līdz 310 miljonu latu. Lai to sasniegtu, vienīgais nodoklis, ko plānots vēl celt, ir NĪN. Nākamā konsolidācija būs iespējama uz labākas nodokļu iekasēšanas rēķina, kā arī meklēsim vēl rezerves valsts pārvaldē, kur tās vienmēr var atrast.
— Tad kāpēc šīs rezerves netika atrastas jau tagad, konsolidējot 2011. gada budžetu?
— Tas, ko es pateicu, ir subjektīvs faktors. Vienam šķiet, ka viņa vadītajai iestādei “tauki” ir, bet citam — ka nav. Tas viss vairāk ir atkarīgs no katra ministra, no nozares vadības.
— Tātad no jūsu teiktā iznāk, ka valsts pārvaldes optimizēšanas, reformēšanas apmērs vistiešākajā veidā ir atkarīgs no katra ministra subjektīvajām izjūtām…
— Arī tas! Taču ir arī nozares, no kurām paņemot finansējumu, tas ir jāatdod citā veidā. Piemēram, mums ir zems atalgojums mediķiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izdodas atrast kādu miljonu veselības aprūpes nozarē, tas būtu jāatdod tai algu palielināšanas veidā.
