Gadu mijas laikā mēdzam palūkoties uz aizvadīto gadu, izvērtējot
sasniegto un analizējot ne pārāk veiksmīgo. Tāds atskats mums
visiem kopā ir nepieciešams arī politikas lauciņā. Cik daudz prieka
un cik daudz mieļu Latvijas iedzīvotāji…Analizējot šo jautājumu neviļus domas atkal un atkal atgriežas pie
fakta, ka 2010. gads Eiropas Savienībā tika pasludināts par
sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas gadu. Kā tāds tas ir
bijis saistošs gan Eiropas Savienības institūcijām, gan
nacionālajām valdībām un likumdevējiem.
Domāju, šajā sakarā ne vienam vien Latvijā šķiet, ka lietas
nenorisinās pareizajā virzienā. Šo gadu iesākām ar tā dēvētajiem
griestiem bezdarbnieku un slimības pabalstiem, bet nu jau esam
piedzīvojuši arī griestus ‘māmiņu’ algām, nostiprinot jau tā
politiski un ekonomiski izbūvētos ‘griestus’ arī turpmākai bērnu
(ne)radīšanai pašu zemē.
Tā vietā, lai
spēcinātu ekonomiku un atbalstītu trūkumā nonākušos ar eiforiju
ievēlētās jaunās Saeimas vairākums pretēji priekšvēlēšanu
solījumiem lēmis 2/3 budžeta ietaupījumu gūt uz nodokļu
paaugstināšanas rēķina, nevis efektivizējot valsts pārvaldi.
Ietaupīt nolemts arī uz rītdienas pensionāru rēķina, nepalielinot
iemaksas otrajā pensiju līmenī. Eļļu ugunī ar regulārām prasībām
vēl un vēl samazināt valsts budžetu pielēja arī starptautiskie
aizdevēji, starp kuriem nozīmīgu lomu spēlē tieši Eiropas
Savienības izpildvaras – Eiropas Komisijas – pārstāvji.
Lai gan finansistu aprindās ir lieliski zināma
paruna ‘nauda taisa naudu’, šķiet Latvijas labējā valdība vienoti
ar aizdevējiem no Eiropas Savienības centusies pierādīt pretējo. Tā
vietā, lai palielinātu pašmāju uzņēmēju konkurētspēju citvalstu
tirgos, atsaistot lata kursu no eiro valūtas un vienlaicīgi
garantējot Latvijas kredītņēmēju intereses, kā arī uz budžeta
deficīta rēķina veiktu ekonomikas sildīšanas pasākumus,
iedzīvotājiem un pašmāju uzņēmumiem faktiski atņemti pēdējie
resursi.
Cik bieži mūsu labējās valdības un
darbam ar Latviju nozīmētie Eiropas Komisijas pārstāvji nu jau
aizvadītā gada laikā ir atcerējušies, ka 2010. gads bijis sociālās
atstumtības un nabadzības izskaušanas gads? Cik reizes
nepieciešamību novērst vispārēju Latvijas iedzīvotāju nabadzību
sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem izmantojuši Latvijas
valdības pārstāvji? Vai varbūt kāds Latvijas varas gaiteņos
sajaucis šī gada nozīmi un labējiem politiķiem to iztulkojis kā
sociāli atstumto un nabadzīgo izskaušanas gadu?
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības „Saskaņas
Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas
„Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja
vietnieks
