Izstrādātas vadlīnijas izgulējumu profilaksei
PROFILAKSE. Veselības ekonomikas centrs ir reģistrējis Brūču un izgulējumu asociācijas izstrādātās “Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijas”, tajās ietverta uz pierādījumiem balstīta profilakse, diagnostika un ārstēšana. Izgulējuma veidošanās risks ir līdz pat 60 procentiem slimnīcas pacientu, bet izgulējumi rodas apmēram 2,5—4 procentiem. No visiem izgulējumu skartajiem pacientiem 70 procentu ir vecāki par 70 gadiem. Otra lielākā riska grupa ir gados jauni pacienti, kuriem pēc mugurkaula traumas vai citu iemeslu dēļ izveidojušies kustību un jušanas traucējumi. Dažos gadījumos izgulējumi var būt nāves cēlonis.
Ilgstošu klepu nedrīkst ignorēt
INFEKTOLOĢIJA. Augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcijas parasti pavada klepus, sākumā — sauss, bet vēlāk — ar krēpām, klepojot izdalās gļotas un iekaisuma vielu maiņas produkti. Klepus parasti beidzas divu nedēļu laikā, bet, ja turpinās ilgāk par trim nedēļām, nepieciešama izmeklēšana pie ārsta. Ja ir vēl citi simptomi — nedaudz paaugstināta temperatūra, līdz 37,5°, nogurums, svīšana, nervozitāte, pasliktināta apetīte un vēlāk arī svara zudums, jāveic izmeklēšana uz tuberkulozi, vēršoties vai nu pie ģimenes ārsta, vai tieši pie speciālista ftiziopulmonologa, kur šī izmeklēšana ir bez maksas.
Mūzika palīdz
elpot mierīgāk
ĀRSTNIECĪBA. Pacienti, kuri pievienoti mākslīgās elpināšanas aparātam, ir mierīgāki un elpo vieglāk, ja palātā tiek atskaņota mūzika — par Drekselas Universitātes pētījumiem Filadelfijā ASV ziņo BBC. Vislabāk iedarbojas tāda klasiskā mūzika kā Mocarta sonātes klavierēm, bet der arī cita “viegli klausāma mūzika”, liela nozīme ir individuālajai pieredzei un gaumei. Mūzikas terapeiti turpina pētījumus ar dažāda stila mūziku, tajā skaitā arī “heavy metal”, ne tikai relaksējoša tipa, lai panāktu emocionalitātes un elpošanas ritma nepieciešamās izmaiņas.
