Pagājušajā nedēļā noslēdzās visi Lauku tīkla pasākumi — semināri, mācības, pieredzes apmaiņas braucieni, sākās gatavošanās nākamajam gadam. Izvērtēts arī šīgada nodarbību organizēšanai piešķirtais finansējums, kuru pat izdevies ieekonomēt.
Pirmdienas pēcpusdienā paveicu pēdējos sagatavošanās darbus nākamās dienas sanāksmei Ozolniekos — SIA “Latvijas lauku konsultāciju centrs” gada noslēguma sapulcei — ballei. Otrdienas rīts pagāja ceļā uz Ozolniekiem. Stipri sniga, un, lai arī strādāja tīrāmā mašīna, pusstundā šoseja atkal bija aizputināta. Arī šī nedēļa paies galvenokārt gada noslēguma pasākumos — vakar “Kalnavotos” ieradās Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils, Madonas lauku konsultāciju biroju darbinieki, savukārt šodien paredzēta Aizkraukles novada lauku attīstības speciālistu kopāsanāk-
šana.
Trešdien apmeklēju Skrīveru zemkopības zinātnisko institūtu, pārrunājām šonedēļ ieplānotā gada noslēguma svinīgā pasākuma norises gaitu. Kolēģi savukārt pabija seminārā Iršos, kur lauksaimniekus informēja par grāmatvedības jautājumiem, elektronisko deklarēšanu un par iespējām vēl šogad pārreģistrēties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja par uzņēmuma nodokļa maksātāju, tādējādi nodokļos maksājot mazāk — 26% vietā 15%, kā arī par gada pārskata sagatavošanu.
Ceturtdien Aizkrauklē ieradās ASV uzņēmuma “Heinz” pārstāvis Garijs Kings, kurš Latvijā vēlas ieviest balto pupiņu audzēšanu. Runājām par līgumiem ar mūsu puses zemniekiem, kuri apņēmušies nākamgad šo Amerikā tik populāro produktu vairāku desmitu hektāru platībā audzēt arī Aizkraukles pusē. Pabijām arī Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā Valmierā, kur vienojāmies par triju izmēģinājuma hektāru apsēšanu pavasarī. Atkal nācās pasvīst pie auto stūres. Pamatīgi sniga — ceļā no Aizkraukles līdz Valmierai pagāja trīs stundas. Galvenais — ievērot distanci, nepārsniegt ātrumu. Bijām jau pieraduši pie citādas ziemas, ar atkušņiem, bez sniega.
Notikumi Latvijā iesākās ar Ziemassvētku gaidīšanas laikā iederīgu notikumu — prezidents Valdis Zatlers izskatīja četrdesmit notiesāto iesniegumus apžēlošanai un četrus no tiem apstiprināja. Labi, ja šie cilvēki pēc cietumā pavadītā laika ātri varētu iekļauties sabiedrībā, būtu nodrošināti ar darbu, nevis spiesti atgriezties pie noziedzības.
Finanšu ministrs Andris Vilks piedāvāja pēc gada trīskāršot nekustamā īpašuma nodokli. Uzskatu to par negodīgu valsts attieksmi pret iedzīvotājiem. Sākumā nerada iespēju nopelnīt, un nu, palielinot maksājumu, cilvēkus noved tuvu bezizejai. Skaidrs, ka valstij vajag naudu, bet vai šādā veidā?
Saeimas komisija apstiprināja grozījumus Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot lielāku naudassodu par valsts valodas nelietošanu. Es arī uzskatu, ka šādi varbūt izdosies daļu uzņēmēju piespiest nopietnāk izturēties pret latviešu valodu. Sods, iespējams, liks pievērsties darbinieku apmācībai, lai darba meklētājs būtu ieinteresēts valsts valodu zināt.
Esam pārāk maza valsts, lai ieviestu divas valsts valodas. Cilvēki, kuri nodzīvojuši vairākus gadus, bet latviski joprojām nerunā, manuprāt, izrāda necieņu Latvijai. Pat afrikāņi pusgadā var iemācīties elementāri sarunāties, kāpēc citi pēc desmit gadiem neprot lasīt, atsakās runāt latviski? Tā kā joprojām esmu arī studente, no kolēģiem esmu dzirdējusi, ka pasniedzēju vidū nereti ir tādi, kurus neiespējami saprast viņu sliktās latviešu valodas dēļ.
Pagājušajā nedēļā notikusī Ukrainas prezidenta vizīte Latvijā un mūsu prezidenta svētdien sāktā viesošanās Maskavā ir pozitīvi vērtējami notikumi, un turpmāk mums šo draudzību vajadzētu stiprināt, jo Latvija kā valsts ar savu ražošanu Eiropas Savienībai nav interesanta. Kolēģes bērnam skolā ieskaitē esot bijis jautājums: nosauc trīs nabadzīgākās Eiropas valstis! Pareizā atbilde: Latvija, Rumānija un Bulgārija. Tāpēc vienīgā izeja ir sabiedrotos meklēt bijušās Padomju Savienības virzienā. Kurš vainīgs, ka nevaram vairs lepoties ar lielu pārtikas eksporta apjomu? Paši. Un, ja tagad mūs kāds aicina sadarboties, pats ierodas uz pārrunām, tad to jāprot novērtēt.
Tā kā kopā ar Valdi Zatleru uz Maskavu devies liels skaits uzņēmēju, daļējs progress abu valstu ekonomiskajā sadarbībā būs noteikti, bet, vai kas mainīsies valstisko attiecību līmenī, stipri šaubos. Piemēram, bezvīzu režīma ieviešanu noteikti atbalstu.
Naudas aizdevēji spiež valdību mazināt budžeta izdevumus vēl par 50 miljoniem. Tas nozīmē, ka nāksies vēl vairāk ekonomēt. Bet vai mēs nemākam? Līgumā ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju acīmredzot ir punkti, kuros paredz noteiktus virzienus mērķa sasniegšanai, tāpēc līguma saistības jāievēro. Neesam mēs tik temperamentīgi kā grieķi, kuri nevēlas samierināties ar mazākām algām un pabalstiem, iziet ielās protestēt. Par izkļūšanu no krīzes gan, manuprāt, runājam pāragri. Tad, kad būsim atdevuši aizdotos miljonus, varēsim uzelpot. Jaunais gads sāksies ar jaunu nodokļu palielināšanu, kompensāciju samazināšanu.
Iepriecina pagājušajā nedēļā Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie iepriekšējā mēneša un arī gada rezultāti. Pieprasījums pēc piena aug, vidējā piena iepirkuma cena cēlusies. Nesen notikušajā kooperatīva “Trikāta” biedru kopsapulcē esot runāts par jaunās piena pārstrādes rūpnīcas celtniecību. Izvērtējot stratēģiski izdevīgāko vietu, iespējams, tā būs netālu no Aizkraukles.
Brīvdienās, kad par ikdienas darbu var nedomāt, cītīgi strādāju pie disertācijas. Tā ir par gumiņbaktērijām, un šajās dienās apkopoju šī darba literatūras pārskatu. Ziemas priekiem, cerams, varēšu nodoties janvārī, kad kāpšu uz sniegadēļa.
