Aizkraukles novada dome piešķīra 677 latus Aizkraukles luterāņu baznīcas pamatu stiprināšanas un drenāžas materiāliem. Līdzekļus baznīca vēl iegūst dažādos projektos un iesaista tajos arī citu novadu iedzīvotājus.
Rodas mikroplaisas
Aizkraukles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr bažas joprojām rada mikroplaisas un mitrums, lai gan tiek izmantota pirms četriem gadiem iegādātā mūra žāvēšanas iekārta. “Pamatiem un jumtam ir jābūt kārtībā,” uzsver draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš. Pētot mitruma cēloni, viņš bija pārsteigts, ka apmēram pirms septiņiem gadiem lietusūdens notekas novadītas ēkas pamatu drenāžas sistēmā, tādēļ nepieciešams remonts, lai šādu ačgārnību novērstu. Ūdens iekļūst pamatos, ziemā sasalst, un tā plaisas arī rodas.
Ekonomiskāk nekā pie sienas
Līdz šim daudz līdzekļu iegūts dažādos projektos — Jānis Lapiņš rāda prāvu mapi ar dokumentiem. Nesen noslēgts līgums par zemes siltumsūkņa izbūvēšanu — baznīca ņems siltumu no zemes, bet ēkā būs apsildāmā grīda. “Savās mājās arī esmu izbūvējis tādu grīdu, un tā ir daudz ekonomiskāka un labāka par radiatoriem pie sienas,” stāsta Jānis Lapiņš. “Zem grīdas apkures caurules būs visā telpā, un, izmantojot zemes sūkni, mēs ikdienā varēsim nodrošināt nemainīgu 12 — 14 grādu gaisa temperatūru, kas kultūras pieminekļiem ir ļoti svarīgi. Baznīcas grīdu apmēram 350 kvadrātmetru platībā veidosim no vēsturiska senās Aizkraukles dabas materiāla — dolomīta flīzēm.”
Šis projekts ir saskaņots gan ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, gan ar būvvaldi. Lielāko daļu izdevumu apmaksās Eiropas Savienība, bet pārējo — draudze.
“Telpā būs automatizēta klimata kontrole. Ja Dievs būs vēlējis, nākotnē apkures sistēmu varēs papildināt ar modernu ventilācijas sistēmu un uz baznīcas jumta novietot saules kolektoru,” stāsta Jānis Lapiņš.
Vēros apkārtni
“Leader” programmā ir akceptēti četri projekti, saistībā ar kuriem baznīcā šobrīd ierīko tūrisma informācijas un novadpētniecības centru. Pavasarī restaurēs baznīcas torni, kuru varēs izmantot kā dabas parka “Daugavas ieleja” skatu torni, izveidos vēsturiskās informācijas stendus un tūrisma maršrutu bukletus posmam Skrīveri — Aizkraukle — Jaunjelgava, kas ir dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā. Apskates objektu klāstā iekļaus kaļķa cepli, Aizkraukles pilsdrupas, Aizkraukles luterāņu baznīcu, Aizkraukles pilskalnu un pie tā esošo Aizkraukles senbaznīcu, kura būvēta pēc bīskapa Meinarda rīkojuma, taču tagad no tās ir palikušas vien pamatu drupas. “Leader” projektā ir paredzēta nauda drupu konservācijai un svētvietas izveidošanai.
Aicina uz semināriem
Sabiedrības integrācijas fonds atbalstījis projektu, saistībā ar kuru Jānis Lapiņš organizēs seminārus par novada vēsturi, amatniecības vērtībām un vēstures pieminekļiem, kā arī biedrību darbības juridiskajiem, grāmatvedības jautājumiem. Visi semināri ir bez maksas. Aicināti projekta partneri — Jaunjelgavas iniciatīvu centrs, Aizkraukles pilsētas un Skrīveru novada pensionāru biedrība, biedrība “Mēs no Zaļās zemes”, Daugavas ielejas atbalsta biedrība, jebkura cita biedrība un Jaunjelgavas, Skrīveru un Aizkraukles novada iedzīvotāji.
Dedzinās plāksnes
Būs arī praktiskās nodarbības, piemēram, sadarbībā ar Imantu Baumani — kaļķa cepšanas eksperiments: kādreiz, dedzinot dolomīta plāksnes, ieguva kaļķi, kas ir unikāls būvmateriāls, izturīgāks par cementu. “Kaļķis izmantots arī Aizkraukles luterāņu baznīcas celšanā. Pamēģināsim to iegūt arī mūsdienās,” stāsta Jānis Lapiņš. “Otrs eksperiments būs muzikāls — radīsim un ierakstīsim viduslaiku ērģeļu un zvanu mūziku. Rīkosim arī suvenīru izstrādes seminārus un tirdziņu, praktiskas arheoloģisko izrakumu nodarbības.”
Pirmā semināru plānošanas kopsapulce notiks 8. janvārī pulksten 12 Aizkraukles luterāņu baznīcā, bet jāpiesakās līdz 6. janvārim, piezvanot Jānim Lapiņam pa tālruni 26593956.
Izdod savu kalendāru
Pieci projekti jau ir īstenoti, no tiem lielākais un svarīgākais ir 20. gadsimta sākuma Aizkraukles luterāņu baznīcas altārgleznas atjaunošana, konservācija un restaurācija, kas ir pabeigta šovasar. “Man ir liels prieks, ka gleznu izdevies restaurēt ļoti kvalitatīvi,” saka Jānis Lapiņš. Gleznas fotogrāfija ir arī uz nākamā gada baznīcas kalendāra vāka. Jānis Lapiņš atklāj, ka šo kalendāru jau otro gadu finansē pats, arī fotogrāfijas un datorsalikums ir viņa darbs. “Kalendāru kādā Rīgas tipogrāfijā iespiedīsim ap 100 eksemplāru lielā metienā, un tā būs dāvana draudzes locekļiem, draugiem un viesiem. Ieguldu naudu un darbu, bet pretī saņemu daudz lielākas vērtības — cilvēku prieku, labas un gaišas emocijas,” teic Jānis Lapiņš.
