Kaut arī auksts un sniegots laiks, Dienvidsusējā labi ķeras raudas. Makšķernieki teic, ka copi pie Sproģiem vairāk ietekmē Neretas spēkstacijas darbība, nevis putenis vai sals.
Uz Dienvidsusējas ledus netālu no Sproģu pamatskolas “Staburags” sastapa pilskalnieti Andri Bukšu. Copmanis teic, ka ir kaislīgs zemledus makšķernieks, jo ziemā ir vairāk brīva laika.
— Kad vien iespējams, dodos uz upi. Te, pie Sproģiem, vienmēr labi ķeras, un vieta ir ļoti iecienīta. Makšķerē ne tikai vietējie, bet arī daudzi aizkrauklieši, — teic Bukša kungs. — Man pašam vairāk patīk tieši ziemas cope. Var izpētīt katru upes līci. Vasarā tas nav iespējams. Krasti aizauguši, un arī brīvā laika nav tik daudz.
Tiklīdz upe aizsalst, dodos uz copi. Gadījies, ka pa pirmo ledu pat uz vēdera esmu līdis, lai neielūztu. Taču tieši tad vislabāk ķeras asari. Nu ledus ir jau vairāk nekā 20 centimetru biezs. Asaru aktivitāte mazinās, taču var vilkt labus raudu lomus.
Kā apliecinājumu saviem vārdiem Bukša kungs tieši tajā mirklī no āliņģa veikli izceļ ap 200 gramu smagu raudu. Viņa kastē tādas jau ir vairākas.
— Uz āķa parasti lieku vībotnēs atrodamos kāpurus. Tie nav jāpērk, un ar savu īpatnējo smaržu viņi pievilina zivis, — turpina makšķernieks. — Galvenais — raudas vajag pievilināt. Izurbju vairākus āliņģus. Tajā, kas lejup pa straumi, ielaižu makšķerīti. Auklas galā ir smagāka mormiška, bet nedaudz augstāk ar pavadiņu piesieta vieglāka. Arī stiprākā straumē šāda sistēma nogrimst līdz upes gultnei, un vieglāko mormišku straume kustina. Savukārt otrajā āliņģī iegremdēju barotavu ar baltmaizi.
Esmu ievērojis, ka copi vairāk ietekmē nevis laika apstākļi, bet gan Neretas spēkstacija. Kad upē zem ledus ir ļoti stipra straume, arī zivis atrast un noķert ir daudz grūtāk.
