Mūsdienās bez inovācijām neiztikt. Visu laiku jākustina smadzenes un jāizdomā kaut kas jauns. Mazā novadiņā pat visradošākais bizness ejošs ir tikai neilgu brīdi. Visi cits no cita špiko idejas.
Pat nelegālajā biznesā! Ja kaimiņam “točka” vai “bordelis”, tad citi par to, pirmkārt, “nostučīs”, otrkārt, paši drīz vien sāks nodarboties ar ko līdzīgu, bet — ievērojot dzelžainu konspirāciju. Tāpēc, lai izdzīvotu, visu laiku ir jāģenerē arvien jaunas inovācijas. Esmu izlepis. No savas vecuma pensijas man neiztikt. Tā visa aiziet komunālajiem maksājumiem. Labi, ja maizei pāri paliek, par “zālēm” jeb dopingu nemaz nerunājot. Kam man tādas vecumdienas?! Es nesamierinos un visu gadu nododos inovācijām. Pavasarī par samaksu tantēm uzroku dārzus. Vasarā ravēju, protams, arī par samaksu, pļauju zāli un griežu krūmus, rudenī palīdzu novākt ražu. Tā sapelnu sev kartupeļus, burkānus un kāpostus ziemai, un vēl kāds lats atlec “sirds drapēm”. Nekāda lielā peļņa jau neiznāk, bet tomēr! Taču — ko darīt ziemā, kā piepelnīties? Esmu izmēģinājis tradicionālo peļņas gūšanu ar zemledus makšķerēšanu, līdaku gūstīšanu un andelēšanu tirgū. Pārāk daudz pūļu, un nav garantēts rezultāts. Citreiz izsalsti uz ledus stundām ilgi, bet no loma nekā. Tomēr nekas nespēj mani izsist no sliedēm. Tieši otrādi! “Katliņš” vārās ar divtik lielu sparu. Vietējā laikrakstā ievietoju sludinājumu ar nevainīgu tekstu: “Vajadzīga kompānija kaut vai blusu ķeršanai. Zvaniet: 29154916.”.
Un tad tik sākās! Mans telefons sarka un bālēja, karsa un dzisa no pārpūles! Es biju trāpījis naglai uz galvas. Jūs pat iedomāties nevarat, cik liels ir pieprasījums pēc tāda lieliska kompanjona, kāds esmu es. Protams, lielākoties pakalpoju pret samaksu, taču dažkārt arī par pliku velti. Kas gan var man liegt nodoties labdarībai. Īpaši jau Adventes laikā. Pagājis vēl tikai pāris nedēļu pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā, bet jau esmu saņēmis desmitiem zvanu. Pats oriģinālākais pieteikums — kādai vecmāmuļai vajadzēja izpalīgu, kas pakasa muguru. Kālab gan ne? Ko neizdarīsi par pieciem latiem! Kāds bagāts vecis, kuram sūrās biznesa konkurences apstākļos nebija palicis neviena paša drauga, gribēja, lai reizi nedēļā kopā ar viņu eju pērties pirtī, lai kopā sadzeram, uzdziedam un lai bārstu anekdotes. Par vienu tādu tikšanās reizi šis man maksā simtnieku! Bet kāda vecmāmuļa man maksā latu par katru reizi, kad izvedu pastaigā viņas suņuku. Savukārt viena jaunā māmiņa mani sauca palīgā nomainīt virtuvē krānu un salabot bērna salauztās ragaviņas. To gan paveicu par velti. Gaidu vēl, kad mani kāds pasauks blusas ķert. Vēlams, lai tā būtu efektīga dāma labākajos gados. Tad gan ies vaļā rotaļa ar izģērbšanos!
