Jau ilgu laiku nerimst diskusijas, kur izrotāta pirmā Ziemassvētku eglīte? Šajās dienās ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija oficiāli atzinusi, ka tā pirmo reizi rotāta 1510. gadā Rīgā. Latvijā šiem Ziemassvētkiem vajadzētu būt īpašiem, jo, kā liecina Rīgas Melngalvju Brālības hronikas, tieši Rīgā pirms 500 gadiem radusies egles izrotāšanas tradīcija. Par to vēsta arī kādā 90. gadu sākumā izdotā vācu grāmatā. Šis fakts ilgi palicis bez ievērības, līdz pērn to atcerējās un nolēma izmantot tūristu pievilināšanai. Pašlaik Rīgas tūrisma attīstības birojs galvaspilsētu kā Ziemassvētku eglītes rotāšanas dzimteni reklamē septiņās valstīs, mudinot tūristus sagaidīt te notikuma 500. gadadienu.
Taču nu par svētku eglītes mājvietu satraukušies kaimiņi igauņi. Viņi uzstāj, ka pasaulē pirmais Ziemassvētku koks novietots iepretim Tallinas rātsnamam 1441. gadā un bijis daļa no rituāla, kurā tirgotāji un neprecētas sievietes ap to dejoja, koku vēlāk sadedzinot. Šī versija gan izskatās “baltiem diegiem šūta”, jo nav norādīts, kāds tad koks tas bija.
Apgalvojot, ka pirms aptuveni pieciem gadsimtiem pirmās ieviesušas Ziemassvētku eglītes tradīciju, Latvija un Igaunija apmainās draudzīgām dunkām. Laikā, kad Rīga svin savas egles 500 gadu jubileju, Rīgas mērs Nils Ušakovs no Tallinas mēra saņēmis dāvanu — mazu Ziemassvētku eglīti. Tā viņš mūs apsveicis Rīgas svētku egles 500. gadadienā un atgādinājis, ka Tallina svin egles 569. dzimšanas dienu! Kāda Igaunijas raidkompānija Latviju pat nodēvējusi par Grinču, kurš grib piesavināties svētku eglītes godu. Ušakovs atjokojis, ka labi vien ir, ja vienīgās Rīgas un Tallinas nesaskaņas ir visvecākās Ziemassvētku eglītes dēļ.
Pasaules pieredze rāda, ka visbiežāk tradīciju pamatā ir leģendas un nostāsti. Un kāpēc gan mēs nevarētu izmantot svētku eglītes izcelsmi, līdzīgi kā somi Lapzemi nodēvēja par Ziemassvētku vecīša dzimteni? Viņi attīstījuši pelnošu ideju un ik gadu uz savu zemi atvilina daudz tūristu. Arī Rīgu iespējams padarīt par vietu, kurā ik decembri pulcēsies ļaudis no tuvienes un tālienes.
Lai jau igauņi spurojas. Tomēr, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Acīmredzot viņiem grūti samierināties, ka nav iedomājušies eglītes dzimtenes ideju klusām nočiept, kā tas notika ar lielāko rožudārzu Baltijā — tas ar 3500 stādiem ir Rundālē, bet kaimiņi tik un tā savējo ar 800 stādiem pasludināja par lielāko. Laikam jau abām Baltijas valstīm vienmēr būs, par ko sacensties — vai nu tās būtu reņģu nozvejas kvotas, vai lācis, kurš šķērsojis robežu, bet tagad strīdas par veciem dokumentiem, kurus, kā apgalvo vēsturnieki, jau sen ir sagrauzušas peles. Pat ja vēsturiski taisnība nav nevienai no abām valstīm, skaistas leģendas uzburšana Latvijai tikai dara godu.
