Latvijā dārgākā centralizētā apkure šoziem ir Liepājā, bet lētākā — Mālpilī — raksta laikraksts “Dienas Bizness” (DB), izmantojot Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) informāciju.
Atšķirībā no 2009. gada apkures sezonas, kad zemākie centrālapkures tarifi pēc LSUA pētījuma bija pilsētās, kas apkurei izmanto dabasgāzi, šogad situācija ir diametrāli pretēja. Vislētākā apkure ir sešās Latvijas pilsētās, kur izmanto šķeldu, proti, Mālpilī, Ludzā, Talsos, Rūjienā, Valkā un Pļaviņās — no 30,58 līdz 33,38 latiem par megavatstundu (Ls/MWh)). Savukārt dārgo “galu” noslēdz četras dabasgāzi izmantojošās pilsētas — Grobiņa, Jūrmala, Rēzekne un Liepāja (no Ls/MWh 46,61 līdz 49,06).
Vidējo tarifu zonā samērā vienmērīgi ir izkārtotas gan šķeldu, gan dabasgāzi izmantojošās pilsētas. Viszemākais apkures tarifs no dabasgāzi izmantojošām pilsētām ir Valmierā (Ls/MWh 33,96), savukārt dārgākais “zaļais” siltums ir Siguldā (Ls/MWh 46,33). Kopējā tendence rāda, ka apkure šoziem ir dārgāka visā Latvijā. Pērn Aizkrauklē un Valmierā siltums bija lētāks par Ls/MWh 30, bet šoziem zemākais tarifs ir virs 30 latiem, bet dārgākais jau sasniedz teju 50 latu. Pērn dārgākā apkure bija Siguldā — Ls/MWh 43,86.
“Situācija rāda, ka no šķeldas saražotam siltumam vienas megavatstundas cena ir jūtami zemāka, nekā ražojot siltumu no dabasgāzes. Piemēram, Mālpilī un Ludzā centralizētās apkures tarifi jau gadiem ilgi ir vieni no zemākajiem Latvijā. Tomēr jāpiebilst, ka tur šķeldas katlumājas ir uzbūvētas jau sen ar visai zemām būvniecības izmaksām un tagad tikai atlicis saņemt šo ieguldījumu labumus, savukārt tajās vietās, kur šķeldas katlumājas būvēja celtniecības “buma” laikā, to izmaksas ir pavisam citas, tāpēc arī saražotais siltums ir dārgāks,” DB skaidroja LSUA valdes loceklis Andris Akermanis. Viņš piebilda, ka lielākais dabasgāzes trūkums ir cenas lielā svārstību amplitūda, kas liek vērtēt šo energoresursu skeptiski, lai arī šķeldas katlumājas iekārtas esot pat trīs reizes dārgākas nekā dabasgāzes.
Dārdzības ziņā rekordistes “Liepājas enerģijas” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs DB norādīja, ka uzņēmums jau novembrī iesniedzis Regulatoram tarifu samazinājuma projektu, taču tā izskatīšanas process neesot ātrs. “Tarifu samazinājums kļuva iespējams, pateicoties šovasar ekspluatācijā nodotajai koģenerācijas stacijai. Un tas ir tikai pirmais solis — ar katru lielu projektu mēs tarifu samazināsim,” solīja
A. Suškovs.
