Skrīveru sociālajā centrā notika sapulce, kurā novada iedzīvotājiem skaidroja, kādas problēmas var rasties, audzējot ģenētiski modificētus augus, kā iegūt Eiropas Savienības finansējumu dzīvojamo māju siltināšanai un citus jautājumus. Diemžēl sapulce bija izziņota darbdienas vidū, un to varēja apmeklēt lielākoties pensijas vecuma cilvēki.
Viens no galvenajiem jautājumiem bija viedokļu apmaiņa par problēmām, audzējot ģenētiski modificētus augus. Skrīveru novada deputāti šo jautājumu pirms kāda laika jau apsprieda. Toreiz neko nenolēma, jo deputāti uzskatīja, ka lēmuma pieņemšanai ir pārāk maz informācijas. Diemžēl sapulcē piedalījās tikai trīs novada domes deputāti — priekšsēdētāja Gunta Lisenko, Iveta Biķerniece un Rasma Kazimirova…
Skrīveriešiem
nepieņemami
Stāstīt par ģenētiski modificētu augu audzēšanas problēmām bija atbraukuši Vides un Zemkopības ministrijas un nevalstiskās organizācijas “Zemes draugi” pārstāvji.
Audzējot ģenētiski modificētus augus, ir risks, ka to putekšņus vējš un kukaiņi var pārnest uz citiem augiem un mainīt to ģenētisko informāciju. Skrīveru apkaimē ir ievērojams skaits bioloģisko saimniecību, kuru īpašniekiem šāda situācija ir nepieņemama. Tāpat šie augi netieši apdraudētu Skrīveru zemkopības institūta izmēģinājumu lauciņus, kuros audzē dažādu augu sēklas. Eiropā jau bijuši gadījumi, kad, audzējot ģenētiski modificētus kartupeļus, lauku nav bijis iespējams no tiem atbrīvot pilnībā. Atļaut vai aizliegt ģenētiski modificētu augu audzēšanu Skrīveru novadā — tas deputātiem būs jālemj kādā no nākamajām sēdēm. Pret šādu augu audzēšanu bija lielākā daļa sapulces dalībnieku.
Var mainīt apkures sistēmu
Par to, kā iegūt Eiropas Savienības finansējumu dzīvojamo māju siltināšanai, skrīveriešiem stāstīja SIA “Baltex group” pārstāvji. Šobrīd iespējams saņemt atbalstu arī daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Šādi projekti īstenoti Aizkrauklē un citviet Latvijā. Uzņēmuma speciālisti informēja arī par iespēju iegūt Eiropas finansējumu līdz pat 50 procentiem jaunu apkures sistēmu ierīkošanai, ja vien videi kaitīgie ogļu un cita cietā kurināmā katli tiek nomainīti ar saules kolektoriem vai zemes siltumsūkņiem. Skrīveriešu interese par šiem piedāvājumiem bija neliela.
Daudz vairāk novada iedzīvotājus interesēja, kādas formalitātes jākārto, lai pievienotos nule ierīkotajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam. Daļai iedzīvotāju bija pretenzijas, ka par bargu naudu ierīkotais tīkls ir visai nepilnīgs un daudzviet Skrīveros, kur sausās vasarās akas vairākus mēnešus izžūst, ūdenspiegādes problēmas tā arī nav atrisinātas. Vissliktākā situācija ir Kalna ielā. Iedzīvotājus neapmierina arī tas, ka pēc cauruļu ierakšanas Dzelzceļnieku, Sila un Sporta iela tā arī nav pienācīgi sakārtota. Tās ir ļoti bedrainas un nelīdzenas.
