Šis rudens manai meitai ir skumjāks nekā citi — vairākas draudzenes un paziņas šoruden aizbrauca no Latvijas, un nu viņa saņem vēstules no Vācijas, Holandes, Anglijas un Portugāles. Visas gan solījušās atgriezties, bet nav jau garantijas, ka ar laiku domas nemainīsies.
Arī kādas paziņas dēls pirms vairākiem gadiem peļņā uz ārzemēm aizbrauca tikai uz neilgu laiku, bet tur iepazinās ar latvieti, apprecējās un nu audzina meitiņu ar latvietei svešu vārdu. Kad jautāju, kāpēc tāds vārds, atbildēja: lai viņa skolā būtu savējā.
Aptuveni piektdaļa (19%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nākamā gada laikā plāno pārcelties dzīvot ārpus Latvijas — liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompāniju LNT un raidījumu “900 sekundes” veiktais pētījums.
Biežāk nosauktās vietas, uz kurām aptaujātie plāno doties, ir Skandināvijas valstis (Norvēģija un Zviedrija 27%) un Lielbritānija (26%). Tomēr gandrīz pusei nav konkrēta viedokļa, uz kurieni pārcelties.
Domāju, tas nav nosodāmi, ja, ekonomisko apstākļu spiesti, cilvēki aizbrauc peļņā, bet bieži vien biļete ir tikai uz vienu pusi. Biļeti atpakaļceļam uz Latviju arvien vairāk izbraukušo latviešu pērk vairs tikai kā viesi.
Vai pēc Īrijas nākamā gada budžeta apstiprināšanas šīs valsts iedzīvotājiem, tajā skaitā latviešiem, dzīve kļūs grūtāka? Un, ja tā, vai daļa mūsu tautiešu plāno atgriezties mājās? Šāda diskusija nesen sākta portālā www.delfi.lv. “Vai es gribu uz Latviju? Ar sirdi — jā. Ekonomiski — nē. Cik zinu, šeit visi letiņi strādā un neviens negaužas. Man šķiet, ka, ja kaut kas mainīsies tajā Īrijas sociālajā politikā, tad tas skars tikai tos, kas negrib strādāt” — šāds viedoklis ir vairumam Īrijā dzīvojošo latviešu.
Par šī pētījuma rezultātiem vajadzētu uztraukties valdībai, jo aizbrauks taču ļoti daudz darbspējīgu cilvēku. Taču, spriežot pēc jaunā budžeta aprisēm, par to, lai veicinātu latviešu atgriešanos mājās, netiek domāts.
