Aizvadītā nedēļa atnāca ar īstu ziemas aukstumu un sniegu. Lai arī tik negaidīti un pēkšņi, šādi laika apstākļi pēc lietainajām un pelēkajām dienām uzmundrina.
Kopumā nedēļa darbā kā allaž bija spraiga. Valsts ieņēmumu dienestā veiktas ievērojamas strukturālās izmaiņas. Iestādē izveidoti divi līmeņi — centrālais aparāts un klientu apkalpošanas centri. Šīs pārmaiņas pozitīvi ietekmēs tieši iedzīvotājus, jo visus ar nodokļiem saistītos jautājumus tagad var nokārtot jebkurā klientu apkalpošanas centrā. Šodienas aktīvajā dzīves ritmā tas ir ļoti svarīgi, jo nekur speciāli nav jābrauc. Tepat uz vietas, Aizkraukles klientu apkalpošanas centrā, izsniedzam nepieciešamās izziņas, slēdzam līgumus, konsultējam un risinām citus jautājumus. Arī datubāzes darbojas vienotā sistēmā. Var just, ka cilvēki arvien vairāk izmanto šo iespēju, tieši fiziskās personas, kuras dzīvo te, bet strādā citā pilsētā, vai arī otrādi. Tas ir ērti. Turklāt Rīgas klientu apkalpošanas centri ir vairāk noslogoti, bet Aizkrauklē visu var paveikt bez liekas kavēšanās.
Tagad aktuālākais ir elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešana, jo no 2011. gada 1. janvāra visiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, nodokļu informatīvās deklarācijas dienestā jāiesniedz elektroniski. Cilvēki par to zināja jau laikus un, domāju, ir sagatavojušies. Tas gan nav jādara tiem, kuriem dzīvesvietā nav šādas iespējas, bet dators jau lielākoties ir katram vai arī tam ir piekļuve vietējā pašvaldībā. Saistībā ar to atcelti arī piecu dienu pagarinājumi elektroniskās deklarācijas iesniegšanai. Tā ka nodokļu maksātājiem būs jāievēro noteiktais termiņš. Jāattīstās arī šajā jomā. Šī sistēma piedevām ļaus ietaupīt laiku, jo deklarāciju varēs iesniegt, neizejot no darba kabineta, samazināsies pārrakstīšanās un aprēķina kļūdas, jo būs automātiska dokumentu pareizības pārbaude, dati būs arī pilnībā aizsargāti.
Protams, daudziem sākums būs grūts, bet visu var izdarīt. Klientu apkalpošanas centra darbinieki ir gatavi palīdzēt izpildīt šos formulārus un parādīt, kā to darīt. Ikvienā neskaidrību gadījumā labāk vērsties pēc konsultācijas dienestā. Kad vienreiz cilvēks to paveiks, turpmāk jau būs vieglāk, un ar laiku ikviens novērtēs šīs sistēmas priekšrocības.
Nākamais svarīgākais Valsts ieņēmumu dienesta darbā ir jaunais mikrouzņēmuma nodoklis. Jau reģistrēti uzņēmumi un fiziskās personas, kas vēlas saņemt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un izmantot tā priekšrocības 2011. gadā, var pieteikties vēl līdz 15. decembrim.
Vērtējot situāciju pēdējā laikā, var just, ka uzņēmējdarbības vide aktivizējas. Tie galvenokārt ir mazie uzņēmumi. Gribētos gan redzēt reģionā veidojamies uzņēmumus, kuros rada 20 vai 30 darba vietu. Tādu Aizkrauklē tomēr ir maz. Mēs, iedzīvotāji, noteikti vēlētos vairāk piedāvājumu, redzēt uzņēmumus, kuri raksturīgi tikai šai vietai. Brīvas nišas uzņēmējdarbībai it kā ir, bet atdeve bieži vien ir niecīga. Tāpēc, visticamāk, grūti radīt ko jaunu. Bet, ja nākas ko zaudēt, tādā mazā pilsētā kā Aizkraukle to jūt.
Tā kā ar Aizkraukli saistīta mana darbavieta, man ir svarīga šī vide. Esmu ievērojusi, ka pilsēta pēdējā laikā paliek klusāka. Tas, manuprāt, lielā mērā saistīts ar cilvēku aizbraukšanu. Diemžēl biežāk to dara jaunā paaudze, bet tie ir cilvēki, uz kuriem varam balstīt valsts attīstību. Pēdējās tendences liecina, ka aizbrauc ne jau uz mēnesi, bet, visticamāk, uz palikšanu ar visām ģimenēm. Tas rada neomulību.
Ar interesi sekoju līdzi valdības darbam, kas sākts ļoti aktīvi. Cenšos izvērtēt, kuri lēmumi bijuši pareizi, kā vajadzēja rīkoties labāk. Tomēr domāju, ka valdībā pieņemtie lēmumi ir izsvērti, un, ja kas nav bijis pareizi, tiek arī atzīts. Ir cerība, ka nākotnē viss būs labi. Cilvēkiem jāraugās galvenokārt uz sevi — ko katrs pats var paveikt vai mainīt. Tas ir pamatu pamats. Valdība jau nosaka virzību pamatlīnijās, bet nevar atrisināt katra indivīda problēmas. Katram kaut kas nepatīk, bet vispirms cilvēkam vajadzētu padomāt — ko es tajā visā varu mainīt. Tā ir katra izvēle. Nauda valsts budžetā nevar rasties no nekā. Tiem, kuri grib tikai protestēt un pieprasīt arvien vairāk, vajadzētu parēķināt, cik daudz paši ielikuši tajā “makā”, no kura visi gaida. Par šo naudu jāuztur skolas, medicīnas nozare, un mēs redzam, cik tas viss maksā. Ja cilvēkam mājās naudas paliek mazāk, viņš uzreiz domā, kā mazāk tērēt. Daļa to saprot arī valstiskā līmenī, bet vairums domā, ka var dzīvot tāpat kā līdz šim. Ir situācijas, kad tomēr nevar. Protams, ir jābūt vienlīdzības principam, tāpēc labi, ka žurnālisti aktīvi pievērš uzmanību šīm tēmām.
Sabiedrību visā pasaulē satricināja interneta vietnē “WikiLeaks” publicētā informācija, un šī notikuma atskaņas pat nerimst. Es maz pievēršu uzmanību šai tēmai, jo tā ir tik globāla, ka diezin vai interesē lielāko sabiedrības daļu. Iedzīvotāji ir tālu no šīm lietām, un ikdienā viņus tas neskar. Ja šādas informācijas publiskošana dod kaut kādu risinājumu, tad no tā ir labums. Citādi tā ir nelielas cilvēku grupas ambīciju izrādīšana.
Vairāk uzmanības pievēršu veselības tēmai, kas skar ikvienu. Domāju, ka pēdējā laikā cilvēki saprot tās vērtību. Nesen sākta diskusija par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem dzērieniem. Man tas šķiet pieņemams risinājums, jo limonādes nav primārā prece, kas cilvēkam nepieciešama ikdienā. Tas varētu dot papildu ienākumus valsts budžetā, un arī cilvēkiem jāizvērtē — vajag to našķi vai nē. Šajā situācijā no lielākā ļaunuma jāizvēlas mazākais.
Ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Domājot par vasaras un ziemas saulgriežiem, otrie tomēr ir sirdij tuvāki. Tad atskārsti, kā skrien laiks. Saprotu, ka jāpiebremzē, un varu atļauties kaut mazliet padomāt par sev tuvām tēmām, kam reizēm neatliek vaļas. Tas ir jaukākais šajās dienās. Viena no pozitīvākajām norisēm ir kultūra, bez kuras latvieši jau nu nekādi nevar. Gribu vēlēt, lai katrs vismaz Ziemassvētku laikā atlicinātu brīdi un apmeklētu kādu pasākumu.
