Katra mācību gada sākumā sabiedrībā sāk diskutēt par to, vai skolās vajadzētu ieviest skolēnu formas. Ko par to domā vecāki, skolēni un skolotāji Aizkraukles pusē?
Lēti tas
nebūs
Šobrīd spēkā esošie normatīvi neparedz, ka skolēniem formas ir obligātas. Lēmums par skolas formas ieviešanu jāpieņem skolai kopā ar vecākiem. Katrai mācību iestādei savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, kā bērnam jāģērbjas.
Sabiedrībā un arī skolēnu vidū notiek sociāla noslāņošanās. Bērni un jaunieši savos spriedumos bieži ir skarbi. Ja kāds no klasesbiedriem apģērbies sliktāk kā citi vai arī viņa ģērbšanās veids atšķiras no klases līderu stila, šo bērnu parasti izsmej, un bieži vien viņš kļūst par atstumto. Ja bērni ģērbtos vienādi, tas mazinātu sociālo atšķirību.
Viens no galvenajiem pretargumentiem formu ieviešanai: vecākiem tas maksās pārāk dārgi, jo liela daļa bērniem apģērbu pērk tā saucamajos “second hand” veikalos. “Grūti pateikt, cik maksātu formastērps, jo tas atkarīgs no izvēlētā materiāla, drēbes daudzuma un citām niansēm. Vīrietim uzvalka šūšana, nerēķinot daudzumu, maksā no 50 līdz 70 latiem, skolēna apģērbam šī summa noteikti būs mazāka. Par darbu jāmaksā ne vairāk par 50 latiem, lēti tas nebūs,” saka šūšanas uzņēmuma “Norta IB” ražošanas vadītāja Arta Ivanova.
Vecāku vidū nav
vienprātības
Arī skolās nevienprātīgi vērtē formas ieviešanu. “Pirms dažiem gadiem skolā bija šāda diskusija. Pārsvarā skolas, kur ir jānēsā formas, ir Rīgā vai lielajās pilsētās,” stāsta Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Lielākā problēma ir tā, ka vecāki nevar atļauties nopirkt formu, liela daļa vecāku apģērbu bērniem pērk lietoto preču veikalos, kur par padsmit latiem drēbes var nopirkt visam gadam. Vidusskolēni pārsvarā ir pret formu ieviešanu. Tā ka tas vairāk būtu saistoši pamatskolas klasēs. Arī birokrātiskās prasības, lai to īstenotu, ir diezgan sarežģītas. Vecāki sākumā ir par, bet, kad sākas nopietnas sarunas, tad ir daudz jautājumu — cik tas maksās, kā izskatīsies utt. Tas, ka formas mazinātu sociālo spriedzi skolā, ir nenoliedzami. Mazajās skolās tas, iespējams, ir mazāk jūtams, bet lielajās, īpaši Rīgas, skolās — ir ļoti izteikti. Ja valsts šādu pasākumu plānu sāktu īstenot, es to atbalstītu. Jo forma disciplinē.”
Laukos vēl nevajag
Mazajās lauku skolās skolēnu formu jautājums pagaidām nav aktuāls. “Līdz šim par formām neesam domājuši, jādomā par to, kā saglabāt skolu. Protams, ar kolēģiem to esam pārrunājuši, bet ir skaidrs, ka pagaidām, kamēr laukos nav darba, viņi nevarēs atļauties formu nopirkt,” saka Pērses pamatskolas direktore Gaļina Kraukle. “Liela daļa vecāku bērniem apģērbu iegādājas lietoto preču veikalos. Mazajās skolās arī nav jūtama nekāda sociālā dalīšana. Mūsu skolā mācās arī bērnunama — patversmes “Dzeguzīte” audzēkņi, viņi nekad nav izstumti no skolas vai klases kolektīva. Vienīgais pozitīvais aspekts, ko saskatu skolēnu formas ieviešanā, ir tas, ka bērni, iespējams, vairāk rūpētos par savu apģērbu. Tagad uz skolu katru dienu var ģērbt citas drēbes, bet, ja būtu formastērps, tas būtu viens. Iespējams, vairotu arī piederību skolai, jo uz tā noteikti būtu mācību iestādes simbolika. Bet pagaidām lauku skolās tā nav aktuālākā problēma.”
Liela daļa skolēnu ir pieraduši izpaust apģērbā savu “es” un nespēj pieņemt domu, ka visiem būtu jāstaigā vienādās drēbēs. Dzirdēts arī viedoklis, ka skolēni vairāk domā par mācībām, nevis par to, kā izskatās.
Tomēr, ņemot vērā pēdējo vismaz desmit gadu diskusijas, jautājuma aktualitāte nezaudēs savu nozīmi, kamēr lēmumi par skolēnu formu netiks pieņemti valdības līmenī.
