“Kādu dienu veikalā ienāca sieviete, nenosauca ne vārdu, ne uzvārdu, arī apliecību neuzrādīja un nelaipnā balsī pieprasīja izslēgt radio, jo mums neesot tiesību klausīties. Vai arī lai maksājot deviņus latus ceturksnī par autortiesību izmantošanu,” stāsta kāda Aizkraukles veikala īpašniece.
Sieviete atstājusi mobilā tālruņa numuru, kur zvanīt. “Ja nu tas ir kāds blēžu numurs un man par zvanīšanu pie rēķina pieskaita 10 vai 20 latu?” jautā veikala vadītāja.
Sieviete atnākusi arī citu reizi un atkal pieprasījusi izslēgt radio. “Tobrīd klausījos Latvijas Radio pirmās programmas “Laika sasaukšanos”, veikalā nebija neviena pircēja. Vai man nav tiesību klausīties valsts apmaksātu radiokanālu? Vai man nav tiesību bez maksas uzzināt par vētrām un citām dabas vai ķīmiskām katastrofām?” viņa jautā. “Radio lika izslēgt, lai tā nepievilinātu pircējus. Bet man ir mazs veikaliņš, un ar mūziku es pircējus nepievilināšu, kā tas ir bārā vai kādā lielveikalā, turklāt ziemā pircēju ir maz. Piezvanīju Latvijas Radio, tur man atbildēja, ka par autortiesībām jau ir samaksāts. Sieviete atstāja bukletu — esot no biedrības “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA). Bet ir taču arī biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība” (AKKA/LAA). Ja nu nākamreiz ienāks tās pārstāvis un arī prasīs maksāt? Pēc tam man radās daudz jautājumu. Varbūt “Staburags” varētu uzzināt atbildes?”
Atbildes “Staburags” lūdza LaIPA sabiedrisko attiecību konsultantei Lindai Anaitei.
— Kāda ir atšķirība starp LaIPA un AKKA/LAA?
— LaIPA ir biedrība, kuru izveidojuši izpildītāji un fonogrammu producenti, tā pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu mūzikas izpildītājus un fonogrammu producentus (ierakstu kompānijas) un administrē to tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu izmantošanu publiskās vietās. Savukārt AKKA/LAA ir biedrība, kuru izveidojuši autori, tā pārstāv Latvijas un ārvalstu autorus un viņu vārdā izsniedz licences darbu publiskai izmantošanai.
— Vai līgums jāslēdz ar abām biedrībām?
— Tā kā LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu tiesības, bet AKKA/LAA — autoru tiesības, līgums ir jāslēdz ar katru biedrību atsevišķi, taču šobrīd tiek apsvērta iespēja publiskā izpildījuma administrēšanas darbības apvienot, lai atvieglotu licences izņemšanas un samaksas procedūru un samazinātu administrēšanas izmaksas.
— Cik Aizkraukles un tuvāko novadu veikalos, solārijos, frizētavās LaIPA pārstāve jau bijusi?
— LaIPA reģionālā pārstāve apzina uzņēmumus Aizkrauklē, Koknesē, Lielvārdē un Skrīveros. Pašlaik saistības kārto 34 uzņēmumi no Aizkraukles, bet pavisam apzināti ap 100 uzņēmumu.
— Vai jūs uzrādāt darba apliecību un iepazīstināt ar sevi?
— LaIPA pārstāvju pienākums ir iepazīstināt ar sevi, pārstāvēto organizāciju un mērķi, kādēļ viņi konkrētajā vietā ieradušies. Pašlaik visiem reģionālajiem pārstāvjiem gatavojam speciālas darba apliecības. Viņi darbu sākuši nesen, un sākotnēji pieredzes trūkuma dēļ, iespējams, ir bijušas neprecizitātes. Ļoti novērtējam to, ka tirgotāji un laikraksta redakcija tam pievērsuši uzmanību, jo LaIPA mērķis ir rast dialogu ar uzņēmējiem, lai apmierinātas būtu abas puses.
— Kādēļ jāmaksā par Latvijas Radio 1. programmas klausīšanos veikalā?
— Latvijas Radio saņem licenci no autoriem un maksā atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem par darbu un fonogrammu izmantošanu. Tomēr Autortiesību likuma 52. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kas publiskās vietās izmanto fonogrammas, kuras ietvertas radio programmās, ir jāmaksā atlīdzība izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Tas attiecas gan uz sabiedrisko radio, gan privātajām radiostacijām.
— Vai pacients slimnīcā drīkst klausīties radio?
— Jā, pacients drīkst klausīties gan radio, gan CD. Ja mūziku radio vai CD formā ar mērķi padarīt slimnīcas vidi mājīgāku vēlas atskaņot un nodrošina pati slimnīca, tai jāsaņem licence no autoriem un jāmaksā atlīdzība izpildītājiem un fonogrammu producentiem.
Pacients šajā gadījumā ir pakalpojuma saņēmējs, bet slimnīca — pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma ņēmējam licence nav nepieciešama nevienā gadījumā. Par licences iegādi, atlīdzības maksu un mūzikas legālu atskaņošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs — uzņēmums, kas nodrošina pakalpojumu. Tas attiecas uz ikvienu biznesa jomu: kafejnīcām, frizētavām, viesnīcām utt.
— Un kādā kategorijā “liekam” autobusa vadītāju?
— Autobuss vai jebkurš cits sabiedriskā transporta līdzeklis ir pielīdzināms darba telpai, bet tā vadītājs — uzņēmuma darbiniekam, savukārt pārvadājamie pasažieri — publikai. Uzņēmums, kurš nodrošina pasažieru pārvadājumus, ir pakalpojuma sniedzējs, un, lai atskaņotu mūziku, tam ir nepieciešama licence. Pasažieru pārvadātājfirmai jābūt noslēgtam līgumam ar LaIPA un AKKA/LAA.
— Bet, ja pasažieris autobusā vēlas klausīties, piemēram, Mp3 pleijeri?
— Pasažieris drīkst to darīt. Viņš ir pakalpojuma saņēmējs, kam licence nav nepieciešama.
— Veikalā, solārijā kāds klausās paša legāli nopirktu disku. Vai tad tas ir pārkāpums?
— Mūzikas ierakstus izdod, lai tos pārdotu fiziskām personām, kuras tos var izmantot jebkādā veidā personiskajām vajadzībām. Tiklīdz kompaktdisku izmanto uzņēmuma vajadzībām un publiskās telpās, ir jāsaņem licence no autoriem un jāmaksā atlīdzība izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Norāde par to parasti ir arī uz kompaktdiska vāciņiem.
— Mūzika bieži skan darba kabinetos. Tas arī ir maksas pakalpojums?
— Mūzikas atskaņošanai darba vietā (birojā, ražotnē) ir nepieciešams saņemt autoru licenci un veikt maksājumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem.
— Cik jāmaksā par mūzikas klausīšanos mazajos veikalos, solārijos, frizētavās?
— Piemēram, par fona mūziku ikdienā veikalā vai frizētavā līdz 50 kvadrātmetru lielā telpā biedrībai LaIPA jāmaksā 9,01 lats, līdz 100 kvadrātmetriem — 13,52 lati, līdz 150 kvadrātmetriem — 18 latu, līdz 200 kvadrātmetriem — 22,52 lati ceturksnī.
Biedrībai AKKA/LAA maksa ir sīki diferencēta atkarībā no mūzikas atskaņošanas vietas, iedzīvotāju skaita, pasākuma veida, svarīgi, vai skan dzīvā mūzika vai ieraksts, vai pasākumā ir vai nav ieejas biļetes. Piemēram, veikalos un klientu apkalpošanas zālēs, kuru platība ir līdz 250 kvadrātmetriem, Aizkrauklē ir jāmaksā 65 santīmi par kvadrātmetru gadā, bet kafejnīcās, bāros, spēļu zālēs Aizkrauklē par ierakstu mūzikas, radio un TV atskaņošanu telpā līdz 30 kvadrātmetriem jāmaksā 10,45 lati mēnesī, līdz 50 kvadrātmetriem — 12,10 latu, līdz 100 kvadrātmetriem — 13,20 latu, līdz 150 kvadrātmetriem — 14,30 latu mēnesī. Maršruta autobusos līdz 20 sēdvietām — 1,50 latu mēnesī, ja vairāk sēdvietu — 1,70 latu mēnesī.
— Cik procentu summas paliek jums un cik procentu saņem citi?
— LaIPA budžetu katru gadu apstiprina tās biedru kopsapulcē. Faktisko administrēšanas izdevumu procentuālais lielums ir atkarīgs no iekasētās atlīdzības apjoma. Pašlaik tas ir ap 13%. Pēc šo procentu atskaitīšanas saskaņā ar Autortiesību likumu 50% iekasētās atlīdzības novirzām sadalei izpildītājiem un 50% — fonogrammu producentiem.
— Vai autortiesības tiek pārkāptas arī bērēs?
— Pēc Autortiesību likuma bēres ir kvalificējamas kā ģimenes pasākums, un fonogrammu atskaņošanai tajās licence nav nepieciešama. (Savukārt AKKA/LAA muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska skaidro — ja bēres ir reliģiska ceremonija, licence nav nepieciešama, bet, ja orķestris vai individuālais izpildītājmākslinieks pelna iztiku ar mūzikas atskaņošanu, licence ir jāsaņem.
Licence vajadzīga arī ielu muzikantam, kurš vēlas atskaņot autortiesību aizsargātu mūziku, jo tas ir publisks izpildījums. Gan bērēs, gan ielās ir iespēja izvēlēties un atskaņot tādu repertuāru, kurš ir autortiesību neaizsargāts, un to var brīvi izmantot bez licences, piemēram, spēlēt Mocarta “Rekviēmu”.)
— Vai šova “Latvijas talanti” dalībnieki arī maksā autoriem?
— Jā, arī šādos šovos ir nepieciešama licence. Parasti par to atbild producentu grupa, kas organizē konkrēto šovu.
— Kā cilvēks var pārbaudīt, vai samaksājat autoriem par darbu atskaņošanu? Vai jums var uzticēties?
— LaIPA darbību pārrauga paši tiesību īpašnieki, revidenti, Kultūras ministrija un Starptautiskā mūzikas industrijas federācija (IFPI). Tā kā Latvijas mūzikas biznesa vide ir neliela, informācija par LaIPA darbības kvalitāti izplatās ļoti ātri, un tāpēc tā pievērš lielu uzmanību maksimāli precīzai atlīdzības sadalei un savlaicīgai atlīdzības izmaksai.
