Interneta vietnē “WikiLeaks” publicēti tūkstošiem dokumentu, kuros atklājas ASV un dažādu valstu diplomātiskā sarakste. Sakritība vai ne, bet dažas dienas pēc tam “WikiLeaks” dibinātājs Džulians Asanžs izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Tomēr viņam no aresta izdevies izvairīties vismaz Lielbritānijā — ziņo laikraksts “The Times”.
Šīgada 18. novembrī izdots
D. Asanža aresta orderis, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām par izvarošanu, seksuālu uzmākšanos un nelikumīgu piespiešanu.
Zina, bet nezina
Pēc Zviedrijas prokuratūras pieprasījuma “Interpols” izplatījis tā dēvēto “sarkano brīdinājumu”. Tiek norādīts, ka tas nav līdzvērtīgs aresta orderim, taču mobilizē organizācijas dalībvalstu policiju konkrētas personas atrašanai. Baumoja, ka D. Asanžs ir Lielbritānijā. “The Times” raksta, ka britu prokuroriem bija zināms pat tas, kur tieši austrālietis slēpjas, tomēr arestēt viņu nav bijis iespējams — Zviedrijas varasiestādes kļūdījušās, izpildot aresta orderi — ziņo laikraksts “The Times”. “Policija zina, kā viņu atrast, to zina arī zviedru prokurors. Tomēr šķiet, ka neviens necenšas mums pateikt, kas notiek,” teicis britu advokāts Marks Stīvenss.
“Interpola” iesaistīšana neesot saistīta ar nesenām skandalozajām “WikiLeaks” publikācijām. Kāds “WikiLeaks” pārstāvis raidsabiedrībai BBC paudis: ir risks, ka
D. Asanžs var kļūt par slepkavības upuri.
Vienreiz jau
apsūdzēja
39 gadus vecais D. Asanžs paudis, ka šīs apsūdzības ir daļa no “WikiLeaks” diskreditācijas kampaņas slepenu dokumentu publicēšanas dēļ.
D. Asanžs nav redzēts kopš svētdienas, kad “WikiLeaks” sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošu oficiālo ASV dokumentu.
D. Asanžu izvarošanā mēģināja apsūdzēt jau šovasar, kad “WikiLeaks” nopludināja dokumentus saistībā ar Afganistānas karu. Tomēr drīz pēc apsūdzēšanas Zviedrijas prokuratūra apsūdzību atcēla, par to plašākus komentārus nesniedzot. “Asanžs tiek meklēts par divām lietām, no kurām viena ir tāda, ka viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu Zviedrijā,” toreiz teica prokuratūra. Kā toreiz vēstīja Zviedrijas laikraksts “Expressen”, austrālietis tiek meklēts arī par uzbrukumu sievietei.
Apsūdzības D. Asanžs sauca par nepatiesām, arī tagad “WikiLeaks” norāda, ka D. Asanžs strādā pie svarīga projekta un izvērstās aktivitātes ir tikai sabotāža.
Tas, kur patlaban ir D. Asanžs, pēc “WikiLeaks” pārstāvju sacītā, ir noslēpums. “Viņš ir slepenā vietā un kopā ar mūsu darbiniekiem strādā pie kāda projekta,” pauduši “WikiLeaks” pārstāvji.
Saturu nekomentē
Šonedēļ “WikiLeaks” publicēja ASV un citām valstīm saraksti, kas atklāj dažādu valstu pozīcijas dažādos starptautiskos jautājumos. 701 dokuments šajā klāstā ir par Latviju.
Latvijas vadošās amatpersonas ir informētas, ka starp interneta vietnes “WikiLeaks” iegūtajām ASV diplomātiskā dienesta telegrammām ir ziņojumi arī no vēstniecības Rīgā, taču nekomentē to saturu — liecina portāla “Ir.lv” iegūtā informācija.
Dati liecina, ka pirmais no tiem nosūtīts 2006. gada martā, bet pēdējais — 2010. gada februārī.
Vietnes rīcībā nonākušo materiālu apjoms ir milzīgs, tie tiks publicēti pakāpeniski vairāku nedēļu garumā. Par Latvijas ārpolitisko vidi informēti avoti pieļāva, ka vairums dokumentu attiecas uz premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības darbības laiku, Latvijas nostāju Krievijas—Gruzijas kara laikā, dažiem vietējiem ietekmīgiem politiķiem un partijām.
Nevajagot visam
ticēt
Pirms studēt un komentēt “WikiLeaks” vietnē publiskotos ārvalstu diplomātiskos ziņojumus, būtu jāpārliecinās par to autentiskumu — intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Pēc viņa domām, šos ziņojumus nevar uzskatīt par autentiskiem dokumentiem. “Mēs pašreiz visus šos ziņojumus neesam redzējuši, daži no tiem nepārsteidz, daudzas lietas ir zināmas,” sacīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka, piemēram, toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera publiskās uzstāšanās Gruzijas konflikta laikā liecināja, ka viņa nostāja šajā jautājumā atšķiras no valdības kopējās nostājas.
Šleseram neesot
zvanīts
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, sākoties Krievijas—Gruzijas konfliktam, zvanījis toreizējam satiksmes ministram Aināram Šleseram un Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, mēģinot nodrošināt viņu atbalstu konfliktam. A. Šlesers šādu zvanu esamību noliedz. Savukārt vairāki politiķi norāda, ka tā ir normāla diplomātijas prakse.
