Patlaban spēkā esošais Medību likums īsti neapmierina ne mednieku, ne lauksaimnieku, ne mežkopju intereses. Kopīgiem spēkiem iespējams panākt, lai likumu Saeima atvērtu no jauna.
“Divi vai pieci tūkstoši hektāru — par to būtu vērts vēl diskutēt, bet pavisam noteikti nav diskutējams jautājums par to, ka ar likumu jānosaka minimālā platība, kāda nepieciešama, lai tajā varētu darboties mednieku kolektīvs,” pārliecināts ir tikko darbību beigušais 9. Saeimas deputāts Pēteris Hanka. Viņš atbalstījis Vidzemes puses deputāta Igora Aleksandrova rosinātos grozījumus Medību likumā un savācis sešu Kurzemes puses mednieku kolektīvu ierosinājumus. “Pašās oktobra beigās tos iesniedzu Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucauai,” stāsta P. Hanka un norāda, ka ieinteresētās puses var vērsties arī pie Saeimas Tautsaimniecības komisijas, lai mudinātu no jauna labojumiem atvērt Medību likumu.
Apsūdz par cūku “pieturēšanu”
Cīravā mežacūkas pēc sava prāta “uzarušas” sporta laukuma zālienu — vēsta portāls Rekurzeme.lv. Gaiziņa apkaimes lauksaimnieku pārstāvji rosina rīkot referendumu par grozījumiem Medību likumā ar vēlmi precizēt zemes īpašnieku tiesības gan slēgt līgumu ar mednieku kolektīvu, gan arī to pārtraukt pirms noteiktā termiņa, ja meža dzīvnieki nodara postījumus viņa platībās — vēsta laikraksts “Stars”. “Pamatojot ar postījumu aktu, kuru mežacūku postījumu vietā noformē novada pašvaldības un Valsts meža dienesta pārstāvji kopā ar cietušo zemes īpašnieku (vai zemes īpašnieka pilnvarotu personu), Valsts meža dienestā varētu saņemt medību atļaujas mežacūku medīšanai postījumu vietās. Tad zemes īpašnieks, ja nav mednieks, drīkstētu uzaicināt likumīgu mednieku neatkarīgi no tā, vai ar zemes īpašnieku kādai mednieku biedrībai ir noslēgts medību tiesību līgums. Zemes īpašnieks varētu nodot savas medību tiesības jebkuram medniekam vai jebkurai citai mednieku biedrībai no blakusesošajiem medību iecirkņiem gadījumos, kad tiek konstatēti meža dzīvnieku radīti postījumi, turklāt neatkarīgi no tā, vai zemes īpašuma kopējā platība sasniedz likumā paredzēto,” rosina Marija Veiba noVestienas pagasta.
Lielu zemes platību apsaimniekotājs Kurzemes pusē spriež, ka vietām mednieki apzināti piebaro mežacūkas, lai viņas neaizklīstu uz citiem medību iecirkņiem. “Bet cūka paēd pievestos graudus un tad iet uzkost arī ko svaigu — parok tārpus manā rapša laukā.”
Pie “lielajiem” netiek
Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis Ainārs Zvejnieks spriež, ka minimālā medību iecirkņa platība būtu noteicama 2000 hektāru apmērā, tādējādi mazinot medību iecirkņu sadrumstalotību. “No 1200 medību iecirkņiem 30 procentu ir mazāki par 300 hekt-āriem,” norāda A. Zvejnieks. Pašreizējā situācija ir tāda, ka ikvienam zemes īpašniekam ir iespēja reģistrēt medību iecirkni, bet mežacūku, staltbriežu govju un teļu medīšana var notikt platībā, kas lielāka par 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, staltbriežu buļļu medības — ne mazāk kā 2000 hektāros, stirnu medības — ne mazāk kā 200 hektāros. Aļņu medībām nepieciešami vismaz 2500 hektāru.
Kā absurdu piemēru A. Zvejnieks nosauc kāda zemes īpašnieka vēlmi piereģistrēt 2,4 hektārus lielu medību iecirkni Sēlijas mežniecībā. “Nevar pieļaut, ka šādos mazos iecirkņos nekontrolēti vairojas meža dzīvnieki, nodarot postījumus vietējiem iedzīvotājiem,” norāda asociācijas vadītājs.
Sakas mežzinis Andris Zaļkalns uzskata, ka mednieku kolektīviem svarīgi precizēt platību robežas tā, lai starp medību iecirkņiem nebūtu pārrāvumu, kas lielāki par 100 metriem.
Vērtības jāapsaimnieko saprātīgi
“Man bija īpašums Limbažu pusē, noslēdzu līgumu ar vietējo mednieku klubu par medību tiesību nomu,” stāsta P. Hanka, “protams, ne jau par naudu. Cik zinu, tad solīdi mednieki svētkos zemes īpašniekam aizved kādu cepeša gabalu. Parasti par maksu šie darījumi nenotiek.” Taču viņš nenoliedz iespēju, ka naudīgākie mednieki var piedāvāt arī maksu, lai varētu dibināt jaunu medību iecirkni.
Strīdīga situācija šoruden briest Durbes novadā, kur tiek dibināts jauns mednieku kolektīvs un tā veidotāji uzrunā zemes īpašniekus, mudinot pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus ar jau esošo kolektīvu — stāsta Vecpils novada pārvaldnieks Mārtiņš Bite.
Vidzemes puses mednieks un mežsaimnieks Arnis Šteinbergs norāda, ka vajadzētu grozīt arī pašreizējo meža dzīvnieku uzskaites kārtību. Kā zināms, to veic Valsts meža dienests, bet resursu trūkuma dēļ uzskaite nenotiek pēc noteiktās metodikas. “Savvaļas dzīvnieki un putni pieder Latvijas valstij. Tās visas ir Latvijas bagātības,” viņš uzsver. Tādēļ valstij jāgādā par kārtību to izmantošanā.
