Novembra vakarā šos divus vīrus ievēroju degvielas uzpildes stacijā, kad norēķinājos par degvielu. Viņi rindā bija pirms manis — viens invalīdu ratiņos, druknas miesas būves, brillēs, zilās sporta biksēs. Otrs — vidēja auguma, nedaudz izbiedētu skatienu. Samaksājuši par alu un čipsiem, vīri nozuda lietainajā Aizkrauklē. Mājup braucot, mašīnas starmešos viņus atkal pamanīju. Toreiz šī kompānija šķita savāda, un es nevarēju iedomāties, ka drīz vien ar to tikšos atkal.
Trešdienas rīta sēde Aizkraukles rajona tiesā. Iepriekš nezinot izskatāmo lietu sarakstu, ierados, kā saka, uz labu laimi. Verot pirmā stāva zāles durvis, pamanīju ko iepriekš redzētu — vīru tumši zilās sporta biksēs ratiņkrēslā. Netālu arī otrs tovakar sastaptais, bet nu jau divu policistu apsargāts.
Atstāstot dzirdēto
Todien izskatīja Eduarda Tauriņa (45 gadi) un Andreja Maslobojeva (33) lietu. Uz apsūdzēto sola viņi nonākuši vairākkārt. Šoreiz tiesā izskatīja viņu pagājušajā septembrī un šīgada janvārī veiktos “nedarbus”.
Sēdei sākoties, tiesnese Jolanta Bebriša paziņoja, ka cietusī Maija Šilova, kura ar policijas palīdzību bija nogādāta tiesas namā, neilgi pirms sēdes aizbēgusi. Lai arī bija cerība procesa laikā viņu sameklēt un nogādāt atpakaļ, ar prokurora Mārtiņa Beķera un apsūdzēto piekrišanu lietu sāka izskatīt bez viņas.
Sekoja jauns pavērsiens. Liecinieks un arī cietušais Gunārs Krūmiņš paziņoja, ka viņš nevēlas piedalīties lietas izskatīšanā, jo pats notikušo neredzēja, vien atstāstīja dzirdēto, un viņa teiktais bijusi tikai parunāšana. Arī kā cietušajam pretenziju pret apsūdzēto par iekļūšanu viņa dzīvoklī 2009. gada 30. septembrī vairs neesot. Tiesnese gan atgādināja, ka, pratinot 23. februārī, viņš brīdināts, ka par nepatiesas liecības sniegšanu draud kriminālatbildība. Viņš stāstījis vien to, ko dzirdējis, un par baumām vien cilvēku tiesāt nevar.
Viņa liecība, kuru nolasīja tiesnese, vēsta: kaimiņu mājā astoņus mēnešus dzīvo Eduards Tauriņš ar iesauku Docents, kuru Gunārs pazīst jau 30 gadu un raksturo šo cilvēku kā agresīvu, kurš alkohola reibumā sevi nekontrolē. Viņam cietusī Šilova esot stāstījusi, ka Tauriņš bez iemesla uzbrucis un tā viņš darot regulāri, cenšoties sakropļot seju, lai viņa citiem nepatiktu.
Agrie ciemiņi
Uzklausot apsūdzību, Krūmiņa atteikšanās no saviem vārdiem kļuva vēl neizprotamāka. Maslobojevs un Tauriņš, būdami alkohola reibumā, 30. septembrī septiņos no rīta ieradās Dārza ielā 5 Aizkrauklē, uzlauza tur dzīvojošā Gunāra Krūmiņa dzīvokļa durvis un piekāva saimnieku. Tā kā Krūmiņa kungs dzīvo Aizkraukles novada pašvaldībai piederošā dzīvoklī, kaitējums, salaužot durvis, nodarīts arī tai.
Jau pēc pāris mēnešiem, 29. decembrī, Maslobojevs alkohola reibumā Lāčplēša ielā 5 uzlauza SIA “Enhars” kafejnīcas durvis, iekļuva tajā, paņēma magnetofonu un mapi ar dokumentiem. Savukārt vēl pēc kāda laika, 7. janvārī sešos no rīta, Tauriņš bija ieradies pie kaimiņienes Maijas Šilovas, kura dzīvo Dārza ielā 1, uzbrucis viņai, sitot ar dūri pa seju, pārsitis uzaci, nogrūdis uz grīdas, vairākkārt iespēris ar kāju, salaužot divas kreisās puses ribas. Kad Maijas kundze piecēlusies, uzbrucis ar nazi. Aizstāvoties viņa satvērusi nazi un pārgriezusi kreisās rokas pirkstu. Kad uzbrucējs noliecies, lai no grīdas paceltu cirvi, Šilova izmukusi no dzīvokļa un aizskrējusi pēc palīdzības.
Kaimiņš atnāk pēc cigaretes
Prokurors Mārtiņš Beķers atzina, ka lietas tālākai izskatīšanai ļoti nepieciešama būtu cietušās klātbūtne. Bēgšanai no tiesas, viņaprāt, noteikti bijis iemesls, iespējams, bailes no apsūdzētā un citiem. Tā kā Šilovas kundze pati tiesā nevēlējās runāt, nolasīja viņas iepriekš sniegtās liecības.
7. janvāra rītā viņa atgriezusies mājās un nepaspējusi aizvērt dzīvokļa durvis, kā ieradies kaimiņš un jautājis pēc cigaretes. Kamēr viņa to meklējusi, Tauriņš uzbrucis, iesitis pa seju, grūstījis, rāvis aiz kapuces, līdz viņa nokritusi, sācis spārdīt. Pie pirmās izdevības skrējusi pēc palīdzības uz netālu esošo ugunsdzēsēju depo.
“Viņa uzbruka man”
Kad vārdu deva Eduardam, kurš viņam izvirzīto apsūdzību par miesas bojājumu nodarīšanu neatzīst, viņa stāstījums bija kā precīza apgriezta kopija tam, ko liecināja Šilova. Tajā janvāra dienā sešos no rīta, kā viņa pati vēlāk stāstījusi, esot atgriezusies no pareizticīgo Ziemassvētku svinībām. Piedzērusies klauvējusi pie kaimiņa Tauriņa kunga durvīm. Viņš tajā laikā bijis pilnīgi skaidrā. Durvis atvēris, un Maija vēlējusies ienākt, ko dzīvokļa saimnieks liedzis un grūdis nelūgto viešņu prom. Tā kā viņas dzīvoklis ir iepretī, atkāpjoties kājas aizķērušās aiz sliekšņa, viņa kritusi un atsitusies pret skapīti gaitenī. Vairākas reizes cēlusies, atkal kritusi, bet Eduards aizgājis. Vēlāk atgriezies, lai atņemtu atslēgas, kuras Maija esot nozagusi un vairākas reizes saimnieka prombūtnes laikā iekļuvusi dzīvoklī. Atslēgas neesot atdevusi, bet atkal centusies iekļūt viņa dzīvoklī.
Stāstot Tauriņa kungs nemitīgi atkārto, ka “viņa taču bija piedzērusies”. Arī draudējusi viņam esot, ka to tā neatstās un viņš vēl pieminēs. Un arī nazis viņai rokās bijis, ar ko mēģinājusi uzbrukt, bet viņš aizsargājoties gribējis to atņemt. Tādējādi viņa gan pati sevi savainojusi, gan Tauriņa roku. Uz prokurora jautājumu, kāds viņai bija motīvs ķerties pie naža, Tauriņš atbild: piedzēries cilvēks, kā lai viņu saprot?
Pēc ārstu ekspertīzes atzinuma, Šilova šādus miesas bojājumus krītot nevarēja gūt.
Jautāts, kādēļ, pēc Tauriņa domām, Šilova neieradās tiesā, viņš teic: savu netīro darbu padarīja un tagad laikam kauns. Kopš tās reizes viņu attiecības esot pārtrauktas.
Eduards Tauriņš vairākkārt apsūdzēts par līdzīgām darbībām. 2006. maijā par miesas bojājumu nodarīšanu bija ierosināta lieta, bet sakarā ar izlīgumu slēgta. 2007. gada 8. martā atkal līdzīgs gadījums. Ņemot vērā to, kā arī Maijas Šilovas iesniegumu, ārstu atzinumu par viņai nodarītajiem miesas bojājumiem, kaimiņa liecību un vainu mīkstinošus apstākļus — pēc šī gadījuma citu sūdzību par Tauriņu nav bijis, kā arī viņa slikto veselību, tiesa piesprieda sodu — brīvības atņemšanu uz gadu nosacīti.
Andrejs Maslobojevs, kurš savu vainu atzina, taču, ņemot vērā to, ka izmeklēšanas laikā viņš paspējis veikt citu noziegumu, par kuru jau sodīts, piespriestais sods ir reāla brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem. No viņa par labu Aizkraukles novada pašvaldībai un SIA “Enhars” piedzīs 204 latus.
