Lai gan pirms vēlēšanām lielākie politiskie spēki solīja pievienotās vērtības nodokli (PVN) neaiztikt, nākamgad budžeta izdevumi ir jāsamazina par 280 miljoniem latu, un viens no naudas pumpēšanas veidiem virzienā no mūsu maciņiem uz valsts kasi ir PVN palielināšana precēm un pakalpojumiem.
Vēl jau nekas konkrēti nav nolemts, ir Finanšu ministrijas plāni un aptuveni aprēķini: ja PVN palielinās no 21 līdz 22%, varēs iegūt 37,5 miljonus latu. Ja elektroenerģijai piemēros nevis 10%, bet 21%, papildu iekasēs ap 14 miljonu latu. Tāpat naudas valstij būs vairāk, ja nevis 10%, bet 12% PVN maksāsim par siltumenerģiju, malku, dabasgāzi, autobusa un vilciena biļeti, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem. Šādu nodokli plāno piemērot arī medicīnas iekārtām, precēm un viesnīcu pakalpojumiem. Valdība domā, ka vajag palielināt arī nekustamā īpašuma nodokli un vairāk maksāt par jaudīgākiem transportlīdzekļiem.
Tas atgādina lielu Vislatvijas ziedojumu akciju — ziedo, tauta! Taču, tā kā neviens neko dot negrib, viss notiks piespiedu kārtā — mums naudu likumīgi atņems katru dienu pa drusciņai, bet visvairāk, maksājot rēķinus. Izvilks gan no pensionāru un invalīdu, gan māmiņu maciņa. Pavisam tā plānots iegūt 123 miljonus latu. Taču ar to būs par maz, tādēļ apmēram par 80 miljoniem samazinās tēriņus. Un daudz kas, protams, atkal notiks uz mūsu rēķina, piemēram, samazinās budžeta dotācijas pasažieru pārvadājumiem, teātriem, sportam, augstākajai izglītībai — līdz ar to iedzīvotājiem vairāk būs jāmaksā no savas kabatas. Ja ne visām, bet tikai trūcīgajām ģimenēm maksās pabalstus, varēs ietaupīt ap 26 miljoniem. Savukārt, iesaldējot pensiju indeksāciju, nākamgad varētu ietaupīt 1,3 miljonus latu. Un tā vēl un vēl. Sociālie partneri par to ir nikni un jau izteikuši savus pārmetumus — priekšvēlēšanu laikā solīja neaiztikt PVN un cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet šodien runā citādi. Arī uzņēmēji aicina nesteigties ar PVN celšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende domā, ka tā būs “stopkrāna noraušana” tautsaimniecībai, valdība nav rūpīgi izvērtējusi visas iespējas samazināt tēriņus publiskajā sektorā, lai gan tas būtu jādara pirmām kārtām.
Vīrs un vārds. Tā kādreiz mācīja skolā. Ko gan var mācīt tagad, ja redzam, ka itin labi var dzīvot, vārdu neturot?
