— Man arī dzīvē gadījušās neizskaidrojamas parādības, — pēc raksta “Kad veļi vistuvāk zemei” publicēšanas piezvanīja Ainas kundze no Aizkraukles.
— Šos gadījumus līdz šim nevienam nestāstīju, jo domāju, ka nenoticēs — tik dīvaini man tie šķita.
Pirmais bija 1964. gadā. Man bija nedaudz pāri divdesmit. Toreiz mani vecāki dzīvoja netālu no Rīgas, tagadējā Jaunmārupē. Bija vēls rudens, un es kādā nedēļas nogalē nolēmu braukt pie vecākiem, jo iepriekš paredzētais pasākums nenotika. Toreiz jau nebija tādu telefona sakaru kā tagad, un vecāki par manu nodomu neko nezināja. No autobusu pieturas līdz mājām bija krietns gabals, un es nolēmu iet pa īsāko ceļu — caur mežu. Atceros, man toreiz mati bija savīti augstā copē. Pēkšņi bija tāda sajūta, it kā pakausī kāds durtu ar adatu. Gribēju atskatīties, bet nevarēju pagriezt galvu. Kad gandrīz jau biju izgājusi cauri mežiņam, pēkšņi ieraudzīju, ka pāri laukam man pretī skrien māte. Vēl nobrīnījos — kāpēc viņa neskrien pa celiņu? Tobrīd es pagriezos un šausmās sastingu: man aiz muguras stāvēja drausmīga izskata vīrietis — melnu bārdu, basām kājām. Skrēju pie mātes, viņa mani satvēra aiz rokas un teica: “Nāc,
ejam ātri uz māju, man uz plīts zupa vārās.” Kad mātei vēlāk prasīju: “Kā tu zināji, ka es atbraukšu un kāpēc tu skrēji man pretī?”, viņa neko neatbildēja. Domāju, varbūt mātes sirds juta, ka man draud briesmas.
Otru dīvainību pieredzēju, kad vēl dzīvoju Koknesē. Bija vēls vakars. Laiks pavēss, nedaudz uzsalis. Ejot garām stadionam, kaut kas it kā nograbēja. Atskatījos un ieraudzīju, ka no krūmiem izlien kāds vīrietis. Es sāku skriet, viņš arī. Un tad pēkšņi no sānceliņa izskrēja liels suns un pieglaudās manai rokai. Es viņam vēl teicu: ”Kur tad tu te gadījies?”. Vīrietis pārtrauca skriet un pazuda. Bet suns mani pavadīja līdz pat mājām. Parasti visiem mājas suņiem ir kaklasiksnas, es vēl nobrīnījos, ka šim tādas nav. Turklāt tuvākajā apkārtnē nevienam tik liela suņa nebija. Vairāk savu glābēju nekad netiku redzējusi. Nezinu, vai tā bija sakritība, bet nākamajā dienā parkā kāds vīrietis bija uzbrucis sievietei.
Par dīvaino suni pastāstīju savam draudzes mācītājam. Viņš teica, ka tas esot bijis mans sargeņģelis. Var jau būt.
